Raķešu triecienā nodarīti bojājumi Krievijas desanta kuģim un zemūdenei, apstiprina Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Jusovs.

Tiek ziņots, ka bojāts lielais desanta kuģis "Minska" un zemūdene "Rostova pie Donas". Zemūdene varētu būt guvusi ļoti nopietnus bojājumus.

Ukraina likusi saprast, ka varētu būt izmantojusi Rietumu piegādātas spārnotās raķetes, un pagājušās nakts trieciens uzskatāms par vienu no līdz šim nozīmīgākajiem Ukrainas uzbrukumiem Krievijas Melnās jūras flotei.

Britu medija "Sky News" rīcībā ir informācija, ka  uzbrukumā izmantotas Lielbritānijas gada sākumā piegādātās "Storm Shadow" raķetes.

Tām ir vairāk nekā 200 kilometru rādiuss, kas ir daudzkārt lielāks nekā tām raķetēm, ko Kijiva izmantojusi līdz šim. Tā arī, visticamāk, ir pirmā reize, kad šādi ieroči izmantoti uzbrukumā Krimai.

"Ukraina uzbrūk mērķiem Sevastopolē, ko krievi izmanto kā savu jūras flotes bāzi jau kopš 18. gadsimta. Tas rada spiedienu Putinam. Ja Krievija vairs nevarēs paļauties uz Sevastopoli kā vietu, kur bāzēt un remontēt kuģus, tas vājina Krievijas jūras flotes spējas," secina "Sky News" redaktors Dominiks Vagorns.

Kā norāda eksperti, lai arī divi bojāti kuģi nerada lielu robu Krievijas flotē, šis uzbrukums Maskavai liek pārdomāt Sevastopoles ostas drošību.

"To arī ukraiņi cenšas  krieviem pateikt – Krimā jebkurš uzbrukums ir taisnīgs, jo Krima viņiem pieder nelikumīgi, un viņi vairs nevar izmantot šo vietu kā bāzi saviem karavīriem un spēkiem," norāda drošības analītiķis Maikls Klārks.

Okupācijas varasiestādes paziņoja, ka Sevastopole piedzīvoja raķešu uzbrukumus vietējai kuģu būvētavai, kur ir izcēlies plašs ugunsgrēks. Saskaņā ar sākotnējo informāciju triecienā ievainojumus guvuši vismaz 24 cilvēki.

Mediji vēstīja, ka uzbrukums bija mērķēts pa kuģubūves uzņēmumu "Sevmorzavod", kurā būvē un remontē Krievijas Melnās jūra kara flotes kuģus.

Kuģu remonta rūpnīcā, visticamāk, bojāts lielais "Ropucha" klases desanta kuģis, kā arī "Kilo" klases zemūdene, vēstīja izdevums "Ukrainska Pravda".

Zināms, ka Krievijas Jūras kara flotes rīcībā ir ap 20 "Kilo" klases zemūdeņu, kas bruņojumā pieņemtas pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Tās ir 72–74 metrus garas un no zemūdenēm var palaist "Kalibr" spārnotās raķetes, kā arī pretzemūdeņu torpēdas. 

NATO ar šādu nosaukumu apzīmē divus Krievijas zemūdeņu projektus – 877 "Paltus" un 636 "Varšavjanka".

Savukārt lielie "Ropucha" desantkuģi ir 2. ranga tuvās un tālās darbības jūras zonas lielo desantkuģu sērija, kas būvēta Polijā padomju jūras kara flotei.

Kuģi paredzēti jūras desanta karaspēka izsēdināšanai un karaspēka un kravu transportēšanai pa jūru. Tie spēj transportēt dažāda veida bruņutehniku, tostarp tankus. Šā projekta kuģi ir Krievijas desanta flotes pamats.

Ziņots par vismaz septiņiem sprādzieniem. Apturēta arī transporta kustība pār Krimas tiltu.

Sevastopole un citas Krimas pilsētas, kurās ir izvietotas Krievijas militārās bāzes, kā arī Krimas tilts, kas savieno pussalu ar Krievijas teritoriju, pēdējos mēnešos ir piedzīvojuši dronu un raķešu uzbrukumus. Krievija tajos vaino Ukrainu, bet Kijiva nav uzņēmusies tiešu atbildību par triecieniem.

Ukraina norāda - uzbrukumi Krimai turpināsies, jo tās mērķis ir pussalu atkarot. Nedēļas sākumā Ukraina atkaroja arī tā dēvētos Boiko torņus – gāzes un naftas ieguves platformas Melnajā jūrā netālu no Krimas krastiem.

ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" jaunākajā ziņojumā par kara gaitu teikts, ka aizvadītajā diennaktī Ukrainas Bruņotie spēki ir pavirzījušies uz priekšu frontes posmā pie nesen atbrīvotā Robotines ciema Zaporižjas apgabala rietumos, kā arī pie Kliščijivkas ciema Bahmutas tuvumā.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.