Kamēr ASV Kongress turpina bloķēt 61 miljardu dolāru lielo atbalsta paketi Ukrainai,

ASV prezidents Džo Baidens ir devis rīkojumu steidzami piešķirt 300 miljonus dolāru lielu militāro palīdzību Ukrainai no Pentagona līdzekļiem. 

ASV valdība ir atradusi iespēju sniegt ārkārtas militāro palīdzību Ukrainai, kuras armija frontē ir spiesta taupīt munīciju, tādējādi nespējot efektīvi atvairīt Krievijas karaspēka uzbrukumus. 300 miljonus dolāru vērtā ASV palīdzība tikai nedaudz atvieglos ukraiņu situāciju frontē, tāpēc ir būtiski, lai ASV Kongress nekavējoties apstiprinātu republikāņu frakcijas nobloķēto likumprojektu, kas paredz arī vairāk nekā 60 miljardu dolāru vērtas papildu militārās palīdzības novirzīšanu Ukrainai.

ASV Ukrainai tuvākajā laikā piegādās artilērijas lādiņus, zenītraķetes "Stinger", munīciju reaktīvās artilērijas sistēmām "HIMARS", prettanku ieročus un pretgaisa aizsardzības raķetes.

ASV Aizsardzības departamenta amatpersonas apgalvoja, ka Ukrainai atvēlēto bruņojumu 300 miljonu dolāru apmērā izdevās iegūt, jo Pentagons ietaupīja līdzekļus nesen veiktos ieroču iepirkumos.

Baltā nama padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans norādīja, ka Ukrainas aizstāvju situācija frontē ir sarežģīta, jo viņiem ārkārtīgi trūkst ieroču, īpaši munīcijas, ko nākas taupīt. Salivans sacīja, ka šī ārkārtas palīdzības ir būtiska, tomēr niecīga, ņemot vērā ukraiņu karavīru milzīgās vajadzības.

"Tā ir palīdzība, kas Ukrainai ir ļoti nepieciešama, lai noturētu aizsardzības līniju un atvairītu Krievijas nerimstošos uzbrukumus valsts austrumos un citās Ukrainas daļās. Šī munīcija uz kādu laiku, bet tikai uz īsu brīdi, ļaus Ukrainas ieročiem šaut. Ar to ne tuvu nav pietiekami, lai apmierinātu Ukrainas kaujas vajadzības, un tā nenovērsīs to, ka Ukrainai turpmākajās nedēļās trūks munīcijas. Saprotams, ka šī palīdzības pakete nemazina nepieciešamību Kongresam pieņemt nacionālās drošības likumprojektu," teica Salivans.

Šī ir pirmā ASV izziņotā militārās palīdzības pakete Ukrainai kopš pagājušā gada decembra, kad Vašingtona apsolīja piegādāt Kijivai ieročus un aprīkojumu 250 miljonu dolāru vērtībā.

Jau vairākus mēnešus ASV Kongresa Pārstāvju palāta, ko kontrolē Republikāņu partija, nespēj apstiprināt vairāk nekā 90 miljardus dolāru vērtu militāro palīdzību Ukrainai, Izraēlai un Taivānai. Divas trešdaļas no šīs summas ir paredzētas Ukrainai.

Savukārt Čehijas mediji vēsta, ka valsts saņēmusi provizorisku piekrišanu par vēl 200 000 artilērijas šāviņu iepirkumu Ukrainas vajadzībām papildus jau apstiprinātajam 300 000 šāviņu iepirkumam. 

Čehijas premjers Petrs Fiala norādījis, ka valsts iniciatīvai par munīcijas iepirkšanu no trešajām valstīm pievienojušās 18 valstis. Kopumā Čehija ārpus Eiropas Savienības ir apzinājusi 800 000 šāviņu, ko valstis, kuru rīcībā tie ir, ir gatavas nekavējoties tos pārdot. Tagad jautājums – cik ātri šo munīciju varēs piegādāt Ukrainai, un ātrums ir ļoti būtisks.

Tikmēr Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā vairāki tūkstoši cilvēku izgāja demonstrācijā, protestējot pret Slovākijas valdību un tās ārpolitiku un paužot atbalstu Ukrainai.

Demonstrācija notika Brīvības laukumā valdības biroja priekšā. 

Protestētāji apsūdzēja kreisi populistiskā premjerministra Roberta Fico trīspartiju valdību par "prokrieviskas politikas" īstenošanu. Gan Fico, gan ārlietu ministrs Jurajs Blanārs ir vairākkārt nosodījuši Krievijas karu Ukrainā un pieprasījuši, lai Krievija "respektētu starptautiskās tiesības ar valstu teritoriālās neaizsakaramības un suverenitātes garantijām". Tomēr abi ir izteikušies, ka karam Ukrainā "nav militāra risinājuma". Pēc Fico nākšanas pie varas Slovākija arī apturēja valsts ieroču piegādes Ukrainai.

Bet Ukrainas pusē karojošo krievu brīvprātīgo formējumi, kuru rīcībā ir arī tanki, iegājuši Krievijas pierobežā Kurskas un Belgorodas apgabalos, un tika ziņots arī par viena ciema ieņemšanu Kurskas apgabalā. 

Pašlaik nav precīzi zināms, kā šiem formējumiem sokas ar šīs operācijas izpildi, taču vakar vakarā šie formējumi paziņoja, ka to kaujinieki paliek Kurskas un Belgorodas apgabalos un būšot gaidāma "karsta nakts".

Otrdienas notikumi esot tikai pirmais cēliens, un vakar tikušas iznīcinātas vairākas Krievijas bruņutehnikas vienības. 

Tikmēr Krievija apgalvo, ka tā apturējusi ielaušanās mēģinājumu Belgorodas un Kurskas apgabalos un ienaidnieks esot cietis ievērojamus zaudējumus un ticis padzīts.

Otrdienas vakarā Krievijas armija īstenoja raķešu uzbrukumu Krivijrihai, kā rezultātā tika trāpīts daudzdzīvokļu ēkai. Slimnīcā ievietoti vairāk nekā 20 ievainoti cilvēki, kuru vidū arī trīs bērni.

Tiek ziņots arī par trīs nogalinātajiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicis līdzjūtību bojāgājušo ģimenēm un uzsvēris, ka Ukraina, atbildot uz notikušo, nodarīs zaudējumus Krievijai.

"Nekas nevar izārstēt šos slimos no ļaunuma, bet viņi izjutīs zaudējumu sajūtu" uzsvēra prezidents. 

Vēlāk  Dņipropetrovskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Sergejs Lisaks informēja, ka slimnīcās ievietoti vairāk nekā 20 cilvēki, tai skaitā 2 mēnešus vecs zēns un 11 mēnešus veca meitenīte. Astoņu cietušo stāvoklis ir smags. Krievijas raķetes trāpīja arī citiem  civiliem objektiem pilsētā, taču tur postījumi nav tik lieli.  

Savukārt naktī ar droniem "Shahed" apšaudīta Sumu pilsēta, kur arī trāpīts daudzdzīvokļu ēkai. Notiek glābšanas operācija, un tiek ziņots par vairākiem cietušajiem.

Bezpilota lidaparātu uzbrukumus aizvadītajā naktī piedzīvojusi arī Krievija.

Nakts uzbrukumos cietušās naftas pārstrādes rūpnīcas trijos Krievijas apgabalos - Rjazaņā, Ņižņijnovgorodā un Ļeņingradā - ir valsts lielāko naftas rūpnīcu vidū un atrodas tālu no Ukrainas robežām. Spriežot pēc aculiecinieku video, uzlidojumos nodarītais postījums ir ievērojams. Kopumā Krievijas gaisa aizsardzība atvairījusi vairāk nekā 60 dronu.

Kā norāda avots Ukrainas armijā – ar uzbrukumiem cer iztukšot pretiniekam pieejamos resursus, samazinot naudas plūsmu no naftas eksporta, kas tieši tiek izmantota kara finansēšanai.

Tā ir Ukrainas jaunā stratēģija – samazināt ienaidnieka ekonomisko potenciālu.  Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks vēsta – mēs karojam ar visu, kas finansē Krievijas armiju un karu.

Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīcā trešdienas rītā pēc bezpilota lidaparāta trieciena izcēlies ugunsgrēks, apstiprinājis Rjazaņas apgabala gubernators Pāvels Malkovs.

"Trieciena rezultātā izcēlās ugunsgrēks. Saskaņā ar sākotnējo informāciju ir cietušie," savā "Telegram" kanālā raksta Malkovs, piebilstot, ka atrodas notikuma vietā.

Pēc ugunsgrēka naftas pārstrādes rūpnīcā Rjazaņā slimnīcā vidēji smagā stāvoklī nogādāti divi cilvēki.

"Telegram" kanāls "112" raksta, ka rūpnīcai uzbruka trīs bezpilota lidaparāti, kas trāpīja divām pārstrādes iekārtām.

Šis ir jau trešais Krievijas naftas objekts, kas divu dienu laikā cietis no bezpilota lidaparātiem.

Naktī uz otrdienu bezpilota lidaparāti uzbruka naftas pārstrādes rūpnīcai Ņižņijnovgorodas apgabalā un naftas bāzei Orlā. Tur izcēlās spēcīgi ugunsgrēki.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2023. gada vasarā Ukraina sāka pretuzbrukumu, taču tas nebija veiksmīgs un Kijiva tajā vainoja gan nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.