Tas esot saistīts ar progresu Pentagona centienos iegūt jaunās paaudzes sistēmu, kam dots nosaukums "Precision Strike Missile", vēsta izdevums.
Pērn ASV piegādāja Kijivai nelielu skaitu raķešu, kas spēj sasniegt mērķus 160 kilometru attālumā. Pateicoties tam, Ukrainas armija spēja veikt triecienus pa Krievijas armijas tehniku Berdjanskas un Luhanskas lidlaukos.
Laikraksts "New York Times" tolaik vēstīja, ka pret tāla darbības rādiusa (līdz 290 kilometriem) raķešu piegādēm iebilst ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. Viņš sacījis, ka ASV ir ierobežotas šādu raķešu rezerves, bet piegādes Kijivai var novest pie aizsardzības spēju mazināšanās.
Līdz ar sistēmas "Precision Strike Missile" iegādi šie šķēršļi attiecībā uz raķešu piegādēm Kijivai tiks novērsti, kaut arī ASV amatpersonas vēl nav apstiprinājušas, ka lēmums jau ir pieņemts, norāda "Wall Street Journal".
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2023. gada vasarā Ukraina sāka pretuzbrukumu, taču tas nebija veiksmīgs un Kijiva tajā vainoja gan nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
