Finansējumu piešķirs no Eiropas Miera fonda. Fonds darbojas kā atmaksas shēma, kas piešķir ES dalībvalstīm atlaidi par bruņojuma piegādi citām valstīm. Līdz šim no fonda Ukrainai sniegta militārā palīdzība 6 miljardu eiro apmērā.
Lēmuma pieņemšana kavējās vairāku mēnešu garumā, jo dalībvalstis nespēja vienoties par fonda darbības principiem.
Lēmumu atzinīgi vērtēja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, sakot, ka "šī ir kārtējā spēcīgā un savlaicīgā Eiropas vienotības izpausme un apņēmība panākt mūsu kopējo uzvaru". Tikmēr ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels paudis, ka Ukraina tiks atbalstīta ar jebkādiem līdzekļiem, lai gūtu uzvaru.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2023. gada vasarā Ukraina sāka pretuzbrukumu, taču tas nebija veiksmīgs un Kijiva tajā vainoja gan nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
