Pārsteigumu un kritiku Eiropas Svienības dalībvalstīs nedēļas sākumā raisīja paplašināšanās komisāra, ungāra Olivēra Vārhelji paziņojums, ka Eiropas Komisija pārskata visu palestīniešiem sniegto attīstības palīdzību 691 miljona eiro apmērā un visi maksājumi nekavējoties tiekot apturēti. Tiesa, dienu vēlāk ES ārlietu ministru ārkārtas sanāksmē valstis tomēr vienojās, ka Briseles palīdzību ir nepieciešams turpināt. Šo Briseles soli atzinīgi novērtēja ASV.
Kādēļ pirms tam ungāru komisārs nāca klajā ar paziņojumu par maksājumu apturēšanu, konkrēti nav izskaidrots. Taču Vārhelji jau ilgu laiku kritizējis dažādus Eiropas Savienības palīdzības Palestīnai aspektus.
Eiropa ir viens no galvenajiem palīdzības avotiem Izraēlas okupētajām palestīniešu teritorijām. Attīstības palīdzības un humānās palīdzības budžeti ir nodalīti.
"Eiropas Savienības palīdzība palestīniešiem ir ļoti mulsinoša – ir pašas Eiropas Savienības palīdzība un ir arī dalībvalstu palīdzība. Te runājam par humāno palīdzību, attīstības palīdzību, politisko palīdzību, palīdzību, kas nonāk pie cilvēktiesību organizācijām, un tā tālāk. Lai apturētu Eiropas Savienības finansējumu, būtu nepieciešama visu vienprātība. Un tiem, kas seko bloka politikai attiecībā uz Izraēlu un palestīniešiem, redzams, ka vienprātības nav teju nekad.
Tāpēc, ja par to nav vienprātības, tad finansējums, paralēli politiskām un administratīvām cīņām, vienalga turpināsies,"
skaidroja Eiropas Ārējo attiecību padomes pētnieks Hjū Lovats.
Attīstības palīdzībā lielākā daļa Eiropas Savienības līdzekļu rezervēta Palestīnas pašpārvaldei, kas pārvalda dažus okupētā Rietumkrasta apgabalus. Vēl februārī Eiropas Savienība paziņoja, ka tā nosūtīs 296 miljonus eiro lielu finansiālo palīdzību, lai palīdzētu segt Palestīnas pašpārvaldes izdevumus, piemēram, infrastruktūras projektus un ierēdņu algas.
Kopumā laikā no 2021. līdz 2024. gadam Brisele apņēmusies sniegt finansiālu atbalstu līdz vairāk nekā 1,1 miljarda eiro apmērā.
Humāno palīdzību Eiropas Savienība palestīniešiem sniedz kopš 2000. gada. Tā sniedz atbalstu caur Eiropas Komisijas Humānās palīdzības departamentu un ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroju. Tas tiek darīts arī caur Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju departamentu, kas kopš 2000. gada ir sniedzis humāno palīdzību palestīniešiem Gazas joslā un Rietumkrastā 700 miljonu eiro apmērā.
Nedz attīstības palīdzība, nedz humānā palīdzība no Briseles pārtraukta netiks. Taču dalībvalstu viedokļos vērojamas atšķirības.
Francija, kas iebilst Briseles palīdzības apturēšanai, pērn ar ANO starpniecību sniedza 95 miljonu eiro vērtu palīdzību palestīniešiem "Hamas" kontrolētajā Gazā, anektētajā Austrumjeruzalemē, Palestīnas pašpārvaldes pārvaldītajā okupētajā Rietumkrastā un bēgļu nometnēs kaimiņvalstīs. Palīdzība ir vērsta uz atbalstu palestīniešu iedzīvotājiem ūdens, veselības, pārtikas drošības un izglītības jomā.
Naudas plūsmas apturēšanai no Briseles iebilst arī tādas valstis kā Īrija, Spānija, Portugāle un Luksemburga.
Savukārt Vācija un Austrija, kā arī Zviedrija un Dānija ir paziņojušas, ka aptur Palestīnas attīstības palīdzības sniegšanu, tomēr saglabā humāno palīdzību. Šim gadam Dānija palestīniešu teritorijām bija paredzējusi humāno un attīstības palīdzību vairāk nekā 31 miljona eiro apmērā.
"Mums ir svarīgi, lai humānā palīdzība būtu, un tas attiecas uz visām katastrofu situācijām visā pasaulē, kurās mums ir jāspēj sniegt humāno palīdzību. Un tas turpinās attiekties arī uz palestīniešu teritorijām. No otras puses, mēs tagad izvēlamies apturēt attīstības palīdzības sniegšanu palestīniešu teritorijām. Mēs to kritiski izskatīsim un redzēsim, kā pozicionēsim sevi saistībā ar konkrētajiem projektiem," sacīja Dānijas premjere Mete Frederiksena.
Turpinoties Izraēlas īstenotajai Gazas joslas blokādei, humānā krīze vēršas plašumā, jo iedzīvotāji pastāvīgos Izraēlas uzlidojumos atstāti bez pārtikas, ūdens, medikamentu un degvielas piegādēm. Nav arī elektrības.
ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērrešs brīdināja, ka humānā situācija Gazā bija ārkārtīgi smaga jau pirms karadarbības un tagad tā pasliktināsies.
KONTEKSTS:
Palestīniešu kaujinieki 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas, izšaujot vairākus tūkstošus raķešu un iefiltrējoties vairākās vietās Izraēlā. Līdz šim brīdim kaujinieki izšāvuši jau vairāk nekā 3200 raķešu. "Hamas" un to sabiedrotie arī sagrābuši ķīlniekus, kas nogādāti Gazas joslā.
Iebrukums pārsteidza nesagatavotus Izraēlas izlūkdienestus un drošības spēkus. Izraēlā oficiāli ir izsludināts karastāvoklis, un valsts gatavojas militārajai operācijai Gazas joslā, lai atriebtos par sestdien notikušo teroristiskā grupējuma "Hamas" asiņaino ofensīvu Izraēlas teritorijā.
