ĪSUMĀ:

• NATO apstiprina jaunus reģionālās aizsardzības plānus.
• Paredzams, ka Baltijā izvietotās NATO sabiedroto kaujas grupas tiks palielinātas līdz brigādes līmenim.
• NATO pastiprinās ātrās reaģēšanas spēkus un pilnveidos pretgaisa aizsardzības sistēmas.
• NATO dalībvalstis apņēmušās ieguldīt aizsardzībā vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta.
• Alianses līderi uzsver, ka "Ukrainas nākotne ir NATO", taču nepiedāvā konkrētu iestāšanās termiņu.
• Latvijas premjers Kariņš uzskata, ka Viļņas samitā sperts solis pareizā virzienā.

Saskaņā ar jau pirms gada NATO samitā Madridē pausto apņemšanos tiks pastiprināti Baltijas valstīs un citviet Austrumeiropas reģionā izvietotie NATO partneru spēki. Paredzams, ka līdzšinējās kaujas grupas (ap 1000 karavīru) tiks palielinātas līdz brigādes līmenim (ap 5000 karavīru).

Vācija izteikusi gatavību izvietot līdz pat 4000 karavīru Lietuvā; šonedēļ Kanāda apņēmās līdz 2026. gadam vairāk nekā divas reizes palielināt Latvijā izvietoto Kanādas karavīru skaitu. NATO kaujas grupu Igaunijā vada Lielbritānija, bet tās premjers Riši Sunaks pagaidām atturējies no konkrētiem solījumiem par plašāka kontingenta izvietošanu Igaunijā.

Vilnius Summit Communiqué issued by the Heads of State and Government participating in the meeting of the North Atlantic Council in Vilnius#NATOSummit | #VilniusSummit

— NATO (@NATO) July 11, 2023

Apstiprināti jauni aizsardzības plāni

Uz šādu rīcību NATO pamudinājis Krievijas uzbrukums Ukrainai.

"Mēs nevaram izslēgt iespēju, ka tiek sarīkots pret dalībvalstu suverenitāti un teritoriālo vienotību vērsts uzbrukums," norāda NATO valstu līderi.

Tādēļ pieņemts lēmums apstiprināt jaunus reģionālās aizsardzības plānus, kas paredz arī NATO spēku pastiprināšanu Baltijas reģionā.

Šajos plānos detalizēti aprakstīti dažādi scenāriji, kā aizstāvēties pret iespējamo uzbrukumu - kādi būs apgādes ceļi, kādas ir komandas ķēdes utt. Šie plāni nebūs publiski pieejami, bet palīdzēs arī Baltijas valstu bruņotajiem spēkiem gatavoties.

NATO arīdzan apņemas palielināt savus ātrās reaģēšanas spēkus līdz 300 000 karavīru.

"Visi šie spēki demonstrē mūsu apņēmību un gatavību aizstāvēt katru collu no dalībvalstu teritorijas," uzsver NATO valstu līderi.

Kariņš: Tas ir solis pareizā virzienā

NATO dalībvalstis samitā Viļņā ir paudušas vienotību un apņēmību atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Tā žurnālistiem dalībvalstu līderu pieņemtos lēmumus attiecībā uz Ukrainu skaidroja Latvijas premjers Krišjānis Kariņš. Viņš norādīja: jo ilgāk Krievija karos Ukrainā, jo ciešākā dūrē NATO savilksies.

"NATO ir pilnīgi vienoti, un visi šodien pārapliecināja, ka atbalsts, kas būs militārs, finansiāls, humanitārs un visādos veidos, tas turpināsies, arī neskatoties uz to, kā iet kaujas laukā. Tas būs tik ilgi, cik nepieciešams," par atbalstu Ukrainai teica Kariņš.

"Ja (deklarācijas) tekstu lasa uzmanīgi, un es viņu arī diezgan uzmanīgi lasu, tas ir solis absolūti pareizā virzienā.

Vai tas solis ir tik plats, cik es gribētu? Nē. Vai tas ir tik plats, cik Ukraina gribētu? Nē. Bet vai tas ir pareizā virzienā? Jā. Bet mēs – stūmēji, turpināsim stumt, un tas iet pareizā virzienā," uzskata Kariņš.

"Ziņa Ukrainai ir: visļaunākais būtu, ja NATO zaudētu savu vienotību, saplēstos un aizietu dažādās frakcijās. Mēs visi esam vienoti."

Dalībvalstis apņemas palielināt izdevumus aizsardzībai

Tāpat nolemts stiprināt NATO valstu pretgaisa aizsardzību, it sevišķi alianses austrumu flangā.

Baltijas valstu aizsardzības ministri Viļņas samita laikā parakstīja deklarāciju, apņemoties veicināt Baltijas gaisa telpas pieejamību NATO gaisa aktivitātēm.

Lai segtu visas aizsardzības vajadzības, NATO dalībvalstis apņemas aizsardzībai tērēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta. Šāda apņemšanās izskanēja jau pirms gandrīz 10 gadiem, 2014. gada samitā Velsā, taču pašlaik šo mērķi sasniegušas mazāk nekā trešdaļa no NATO dalībvalstīm (to vidū ir visas Baltijas valstis).

NATO atturas nosaukt konkrētu termiņu Ukrainas uzņemšanai

Alianses paziņojumā teikts, ka NATO neapdraud Krieviju un nemeklē konfliktu ar šo valsti.

NATO atkārtoti nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu un tur pastrādātos kara noziegumus, piemēram, Kahovkas hidroelektrostacijas (HES)  aizsprosta uzspridzināšanu.

NATO uzsver, ka turpinās atbalstīt Ukrainu tās varonīgajā cīņā pret Krievijas agresiju.

Taču jautājumā par Ukrainas uzņemšanu NATO nav izskanējis solījums par konkrētu termiņu, kad Ukraina varētu pievienoties aliansei.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzinis, ka Ukraina nevar kļūt par NATO dalībvalsti, kamēr turpinās karš pret Krieviju, taču Kijiva no Viļņas samita gaidīja skaidru redzējumu par termiņu, kad Ukrainai varētu tikt piedāvāts NATO dalībvalsts statuss.

Tā vietā NATO deklarācijā iekļauts paziņojums, ka "Ukrainas nākotne ir NATO", bet ielūgums pievienoties aliansei tiks izsniegts pēc tam, kad "dalībvalstis būs vienojušās un tiks izpildīti priekšnoteikumi".

Tas nozīmē, ka jautājums par Ukrainas dalību NATO tiek atlikts uz tālāku nākotni. Nav noslēpums, ka atsevišķas NATO dalībvalstis, piemēram, Vācija, ir skeptiski noskaņotas pret Ukrainas iespējamo uzņemšanu NATO.

Stoltenbergs: Ukrainai ir skaidrs ceļš uz dalību NATO

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs gan uzsvēris, ka alianse veicinās Ukrainas uzņemšanu, nosaucot trīs jomas, kurās tiks veicināta Ukrainas tuvināšanās NATO.

Pirmkārt, alianse īstenos ilgtermiņa atbalsta programmu, lai palīdzētu Ukrainas armijai pāriet no padomju laiku standartiem uz NATO standartiem.

Otrkārt, tiek izveidota jauna NATO un Ukrainas padome, kas pirmoreiz sanāks jau trešdien ar Zelenska līdzdalību.

Treškārt, Ukrainai apsolīts, ka kādu dienu tā kļūs par NATO dalībvalsti un šis process tiks atvieglots, atsakoties no prasības par NATO Dalības plāna īstenošanu. Stoltenbergs norāda, ja tādējādi Ukrainas uzņemšana no divu soļu procesa kļūs par viena soļa procesu.

"Tas ir spēcīgs piedāvājums Ukrainai un skaidrs ceļš uz dalību NATO," uzskata Stoltenbergs.

KONTEKSTS:

NATO dalībvalstu līderi 11.–12.jūlijā pulcējušies uz samitu Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Samitā piedalās ap 40 delegāciju no NATO dalībvalstīm un partnervalstīm. Viļņā ieradies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. NATO samitā Ukraina netiks oficiāli uzaicināta pievienoties aliansei, atzina NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Samitā tiek spriests arī par NATO valstu aizsardzības spēku stiprināšanu un gaidāmo Zviedrijas uzņemšanu aliansē.