Tās ir tik lielas, ka vienīgais transporta veids, kā tās piegādāt, bija kuģojot pa Sēnas upi.
Šī ir tikai daļa no katedrālei nepieciešamajām koka konstrukcijām. Tās veidotas ar rokām no aptuveni 1200 ozoliem, izmantojot tikai 12. gadsimta metodes un darbarīkus.
Meistari teic, ka ar moderniem instrumentiem šis darbs būtu aizņēmis krietni īsāku laiku, bet galvenā ideja bija atjaunot jumta konstrukcijas, cik vien autentiski tas ir iespējams.
Savukārt transportēšanai tika izmantoti modernāki līdzekļi – upju baržas un ceļamkrāni, lai pēc iespējas paātrinātu atjaunošanas darbus, jo plānotā katedrāles atklāšana ir paredzēta 2024. gada decembrī. Šis ir viens no lielākajiem un redzamākajiem notikumiem katedrāles atjaunošanas darbos pēc postošā ugunsgrēka 2019. gada aprīlī.
KONTEKSTS:
Ugunsgrēks Parīzes Dievmātes katedrālē izcēlās 2019. gada 15. aprīļa vakarā. Liesmas nopostīja būves jumtu, kā arī daudzas citas ēkas konstrukcijas.
Ugunsgrēks izcēlās laikā, kad notika renovācijas darbi uz katedrāles jumta. Simtiem ugunsdzēsēju pret liesmām cīnījās 15 stundas. Izdevās izglābt būves akmens pamatstruktūru, taču uguns iznīcināja jumtu un smaili. Izmeklētāji uzskata, ka ugunsgrēku, visticamāk, izraisīja īssavienojumus, bojājums elektrības vados vai cigaretes izsmēķis.
Savukārt 2020. gada pavasarī katedrāles atjaunošanas darbi tika apturēti koronavīrusa Covid-19 izplatības dēļ. Atjaunošanas darbus atsāka jūnijā.
