Dokumentā uzsvērtas ASV amatpersonu bažas par pieaugošo neapmierinātību ar ASV, kas uzliesmoja drīz pēc Izraēlas un palestīniešu grupējuma "Hamās" kara sākuma.
ASV vēstniecības Omānā sagatavotajā dokumentā, kurā diplomāti atsaucas uz sarunām ar "plašu uzticamu un prātīgu kontaktpersonu loku", norādīts, ka ASV zaudē informatīvās kaujas telpā.
Dokumentā brīdināts, ka stingrais ASV atbalsts Izraēlai tiek uztverts kā "materiāla un morāla vaina tajā, ko viņi uzskata par iespējamiem kara noziegumiem".
Dokuments nosūtīts vairākām ASV iestādēm, tai skaitā Baltā nama Nacionālās drošības padomei, Centrālajai izlūkošanas pārvaldei (CIP) un ASV Federālajam izmeklēšanas birojam (FIB).
Lai gan tā ir tikai viena vēstule no reģionālās vēstniecības, tā sniedz priekšstatu par satraukumu saistībā ar pieaugošo pret ASV vērsto noskaņojumu Tuvajos Austrumos.
Citā telegrammā, ko CNN ieguva no ASV vēstniecības Kairā, Vašingtonai tika pārsūtīts komentārs no Ēģiptes valsts laikraksta, kurā teikts, ka "prezidenta Baidena nežēlība un necieņa pret palestīniešiem pārsniedz visus iepriekšējos ASV prezidentus".
KONTEKSTS:
Palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" teroristi 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas. Slaktiņā tika nogalināti ap 1400 izraēliešu, galvenokārt civiliedzīvotāji.
"Hamās" kaujinieki arī saņēma gūstā vairāk nekā 200 cilvēku un nogādāja Gazas joslā.
Izraēla izsludināja valstī kara stāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Kaujās iesaistīti arī sauszemes spēki.
Vairākas nedēļas Izraēla arī īstenoja Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi. Kopš 21. oktobra Gazā caur Rafahas robežpunktu teritorijas dienvidos no Ēģiptes iebraukušas kravas automašīnas ar starptautisko humāno palīdzību, taču ar to nepietiek, lai palīdzētu visiem Gazas joslas civiliedzīvotājiem. Izraēla aizvien liegusi ievest Gazas joslā ūdens filtrēšanas iekārtas, kā arī degvielu.
