Divas puslodes

Krievijas un Āfrikas samits. Šoigu viesošanās Ziemeļkorejā. Apvērsums Nigērā

Divas puslodes

Ķīnas ekonomikas Covid komplikācijas

Ukraiņu droni. Džidas konference. Trampa izredzes uz prezidenta krēslu

Ārpolitikas eksperti: Trampa popularitāte balstās uz viņa vēlētāju aizvainojumu

Donalda Trampa popularitāte ASV vēlētāju vidū strauji aug, taču šobrīd paredzēt, kā izvērtīsies vēlēšanas un kas nākamā gada laikā notiks Amerikā, ir ārkārtīgi grūti, Latvijas Radio raidījumā "Divas puslodes" vērtēja Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa un ārpolitikas eksperts Ojārs Skudra.

"Iespēja, ka Tramps uzvarēs cīņā par vēl vienu termiņu, ir ļoti reāla," – tā publikācijā apgalvo raidsabiedrības CNN analītiķis Harijs Entens, atsaucoties uz aptauju rezultātiem. Tomēr par kandidāta reālām izredzēm nonākt Baltajā namā vairums politikas ekspertu joprojām ir visai skeptiski.

Trampu joprojām uztver kā cīnītāju pret eliti

Šobrīd popularitāti baudīt Trampam palīdz gan nepieklājība, gan apsūdzības, vērtēja Bērziņa.

"Katra apsūdzība viņam rada jaunu ādu, kura uzaug vēl pa virsu, dod iemeslu sūdzēties, dod iemeslu parādīt pirkstu – redzi, kāda ir tieslietu sistēma, tā ir tā elite, kura nospiež parasto cilvēku, vienkāršo cilvēku Donaldu Trampu. Viņš pārstāv it kā to vienkāršo cilvēku, kuru nospiež un neuzklausa elite.

Ar savu nepieklājību, ar savu bieži pat neloģisko runāšanu un domāšanu, tīri ar savām emocijām viņš uzkurina republikāņu balsotājus," spriež Bērziņa. 

To republikāņu vidū, kuri jūtas tā, it kā viņi netiek ne ekonomiski atbalstīti, ne sadzirdēti, jo vairāk Trampam tiek "darīts pāri", jo populārāks viņš kļūst.

"Puse amerikāņu ir ārkārtīgi neapmierināti ar pašreizējo vidi un uzskata, ka šajā sakurinātajā, sašķeltajā sabiedrībā viņiem nav tāda loma, kādu viņi vēlētos, un viņus emocionāli apmierina tas, ka kāds ir ar mieru parādīt ar pirkstu to, ka varētu būt citādāk. Ja kāds par to ārdās televīzijā, tad varbūt ir ērtāk pašam mājās piekrist un ar lielāku labsajūtu dzīvot tālāk," vērtēja Bērziņa.

Liels risks ASV un pasaules stabilitātei

Skudra norādīja, ka aptaujas ASV sabiedrībā liecina par krasajām izmaiņām vēlētāju vidū – demokrāti iestājas par esošo tiesu sistēmu un demokrātiju, kamēr republikāņi tam nepiekrīt. 

"Tā ir sašķeltība un Trampa spēja realizēt populismā balstītu politiku," viņš secināja.

ASV eksprezidenta Donalda Trampa atbalstītājs ar aicinājumu padarīt viņu atkal par prezidentu
ASV eksprezidenta Donalda Trampa atbalstītājs ar aicinājumu padarīt viņu atkal par prezidentu

"Ir lieli riski pašreizējā situācijā Amerikas stabilitātei un arī savā ziņā globālajai stabilitātei, tajā skaitā mūsu reģionam, Latvijas un Eiropas attiecībām ar ASV. Riski ir ļoti lieli, jo paredzēt to, kas nākamā gada laikā notiks Amerikā, ir ārkārtīgi grūti. Viena lieta ir tiesvedības, kas tagad notiek pret Trampu. Cik lielā mērā republikāņi ir iepazinušies ar saturu šajās lietās – viedoklis viņiem varētu būt, bet izpratne, kādos jautājumos Tramps tiek apsūdzēts, ir kas cits," vērtēja Bērziņa.

Puse republikāņu neatbalsta Trampu

Šobrīd republikāņu objektivitāti šajā jautājumā lielā mērā nomāc aizvainotības sajūta. Pierādījumi par Trampa nodarījumiem vēl nav pilnvērtīgi publiskoti, galvenās tiesas prāvas vēl nav notikušas, un tāpēc arī izpratnes par reālo situāciju vēlētāju vidū vēl nav. 

"Trampam ir lielāks atbalsts nekā jebkuram citam kandidātam, bet puse no republikāņiem vēl joprojām neatbalsta Trampu un nevēlas viņu atkal redzēt amatā.

Īpaši viņa iepriekšējie [kolēģi], viceprezidents un padomnieki, arī tie jau publiskajā telpā runā par to, ka viņam nevajadzētu atgriezties pie varas. Kā savā starpā tagad republikāņi sadalīs iespējamos amatus, varu un ietekmi, vai sanāks kopā pret Trampu, vai tomēr viņu atbalstīs, arī tas nav skaidrs," norādīja Bērziņa. 

Taču skaidrs ir tas, ka notikumi var attīstīties ļoti dinamiski un Amerikas politiskā vide var piedzīvot straujas pārmaiņas, iespējams, vēlēšanās savu lomu spēlējot arī citu partiju kandidātiem.

KONTEKSTS:

ASV prezidenta vēlēšanas ir plānotas 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.

Šāda vēlēšanu sistēma nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās var uzvarēt arī kandidāts, kas kopumā saņēmis mazāk vēlētāju balsu nekā konkurents. Piemēram, tā notika 2016. gadā, kad Donalds Tramps pārspēja Hilariju Klintoni.

Paredzams, ka valdošā Demokrātu partija bez nopietnas konkurences atkārtoti izvirzīs prezidenta amatam tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš apņēmies kandidēt uz otro termiņu.

Savukārt Republikāņu partijā sīvākā cīņa par izvirzīšanu prezidenta amatam gaidāma starp eksprezidentu Trampu un Floridas štata gubernatoru Ronu Desantisu. Trampa izredzes varētu ietekmēt viņam izvirzītās apsūdzības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti