Kremļa ieceltais Krimas veselības ministrs Konstantīns Skorupskis informēja, ka pussalā strādājošās privātās klīnikas it kā ir vienojušās brīvprātīgi pārtraukt abortu veikšanu. Tas esot noticis pēc medicīnas iestāžu vadītāju tikšanās ar Krievijas Pareizticīgās baznīcas pārstāvjiem, kuri esot aicinājuši klīnikas sniegt savu ieguldījumu valsts demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, raksta izdevums "The Moscow Times".

Skorupskis piebilda, ka valsts finansētās medicīnas iestādes esot piemērotākas abortu veikšanai, jo tajās sievietēm tiekot sniegta psiholoģiskā palīdzība un viņas arī saņemot informāciju par pieejamiem sociālā atbalsta pasākumiem.

Krievijā sievietes bez nekādiem nosacījumiem abortus var veikt līdz 12. grūtniecības nedēļai, bet līdz 22. grūtniecības nedēļai abortus var veikt izvarošanu gadījumā vai tad, ja grūtniecība nopietni apdraud sievietes veselību.

Tomēr sievietēm no pirmās vizītes pie ārsta līdz aborta procedūrai ir jāgaida no 48 stundām līdz nedēļai, lai varētu apsvērt savu izvēli.

Pagājušajā nedēļā Krievijas prezidents Vladimirs Putins sacīja, ka "abortu problēma Krievijā ir akūta", taču esot jādomā, kā to risināt – vai noteikt ierobežojumus, vai vairāk atbalstīt ģimenes ar bērniem.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma Krievijā ir samazinājies iedzīvotāju skaits. Tas lielā mērā ir saistīts ar augsto mirstību un zemo dzimstību.

2022. gadā Krievijas iedzīvotāju ataudze jeb dabiskais pieaugums bija -0,38%. Pieņemot, ka šis temps saglabāsies, Krievijā iedzīvotāju skaits nākamo 184 gadu laikā samazināsies uz pusi (saskaņā ar Krievijas oficiālā statistikas biroja "Rosstat" datiem Krievijā pērn bija 146,4 miljoni iedzīvotāju), raksta izdevums "The Bell". ANO prognozē, ka 2100. gadā Krievijas iedzīvotāju skaits būs 112,2 miljoni.