Baltkrievijā redzamākajiem opozīcijas līderiem jau piespriesti gari cietumsodi, bet varas iestādes politieslodzītos arīdzan tur pilnīgā izolācijā, lai mēģinātu salauzt viņu gara spēku.
"Es ceru, ka Mariju nesalauzīs"
Vienu no opozīcijas līderēm Mariju Koļesņikovu apcietināja jau 2020. gada septembrī. Lukašenko režīms viņai piespriedis 11 gadu cietumsodu.
Polijā dzīvojošā Tatjana Homiča ir Marijas Koļesņikovas māsa.
"Esi stipra, un viss būs kārtībā. Tava māsa Marija," māsas vēstuli no cietuma lasa Tatjana.
Taču kopš februāra Koļesņikova cietumā ir pilnīgā izolācijā, bez jebkādas saziņas ar tuviniekiem. Bez telefona zvaniem un vēstulēm, bez radinieku vai advokāta apmeklējumiem. Tatjana katru dienu gaida ziņas. Nezinām, vai Marija ir dzīva – viņa saka intervijā raidorganizācijai BBC.
"Es varu vien cerēt, ka tas Mariju nesalauzīs. Bet, protams, galu galā tas ietekmē ikviena prātu."
Arī citu baltkrievu politieslodzīto ģimenes mēnešiem ilgi nav saņēmušas ziņas.
Baltkrievu trimdinieku skaits Polijā aizvien pieaug. Dzīvojot svešumā, baltkrievi turpina kritizēt diktatoru Lukašenko. Katru svētdienu viņi sapulcējas uz mītiņu Varšavas centrā. Dzied baltkrievu dziesmas, piemin politiski notiesātos, protestē pret to, ka Lukašenko valsti ievilcis karā pret Ukrainu.
Pilns cietums ar gudriem cilvēkiem
Inga ar dēlu tagad mitinās sieviešu patvēruma centrā Polijā. Baltkrievu varas iestādes viņu aizturēja par piedalīšanos protestos. Tas notika divus gadus pēc protestiem. Milicija drauga telefonā atrada fotogrāfiju, kurā Inga bija redzama ar baltsarkanbalto opozīcijas karogu.
"Tu esi aizturēšanas izolatorā un redzi – viss cietums ir pilns ar politiski ieslodzītajiem. Tu saproti, tas ir marasms. Neprāts.
Sajūtas kā briesmīgā murgā. Jo visi šie cilvēki ir izglītoti, gudri. Esam ieslodzīti tikai savu vārdu dēļ," stāsta Inga.
Šī gada sākumā Ingai ar aktīvistu palīdzību izdevās aizbēgt no Baltkrievijas. Pēc cilvēktiesību centra "Viasna" datiem, par piedalīšanos miermīlīgās politiskās akcijās vai par sava viedokļa paušanu cietumos ieslodzīti gandrīz 1500 cilvēku.
Baltkrievu trimdas pārstāvji ziņo, ka katru dienu Baltkrievijā tiekot aizturēti ap 20 cilvēku. Ap 60 000 cietuši represijās, piekauti un spīdzināti. Trīs gadu laikā Baltkrieviju pametuši ap 100 000 cilvēku.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā jau gandrīz 30 gadu valda bijušais sovhoza priekšsēdētājs Aleksandrs Lukašenko, kurš 1994. gadā uzvarēja prezidenta vēlēšanās.
Kopš tā laika viņš koncentrējis arvien lielāku varu savās rokās, ierobežojis demokrātiju un apspiedis jebkādu opozīciju.
Nopietnākais pārbaudījums Lukašenko režīmam bija 2020. gadā, kad pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā sākās masu protesti.
Par vēlēšanu uzvarētāju tika pasludināts Lukašenko, bet opozīcija apsūdzēja valdošo režīmu vēlēšanu rezultātu viltošanā. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.
Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijas pilsētu ielās izgāja simtiem tūkstošu cilvēku, bet protesti tika ar spēku apspiesti. Daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm.
Lukašenko laika gaitā izveidojis ciešas attiecības ar Krieviju. Viņš ļāva Krievijas karaspēkam izmantot Baltkrievijas teritoriju kā placdarmu iebrukumam Ukrainā, taču atturējies tieši iesaistīt Baltkrieviju karadarbībā Ukrainā.
