Delegācijas priekšgalā būs prezidenta administrācijas vadītājs Andrijs Jermaks, bet tās sastāvā būs arī Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs, aizsardzības ministrs Rustems Umerovs un vēl virkne augstu amatpersonu.
G7 valstu grupa pērn jūnijā paziņoja par apņemšanos sniegt drošības garantijas Ukrainai, bet augustā Ukraina uzsāka divpusējas sarunas ar ASV par divpusēja līguma izveidi, kas Ukrainai dotu drošības garantijas no ASV.
Arī vairums Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu ir paudušas apņemšanos sniegt drošības garantijas Ukrainai, lai palīdzētu tai cīņā pret Krievijas agresiju un nepieļautu atkārtotu Krievijas iebrukumu pēc šī kara beigām.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs ir aicinājis citas Eiropas Savienības dalībvalstis šajā gadā sniegt lielāku palīdzību Ukrainai. Viņš norādīja, ka pašlaik plānotās bloka dalībvalstu bruņojuma piegādes Ukrainai ir nepietiekamas, tāpēc ir jādomā par to, kā ievērojami palielināt palīdzības apjomu.
Vācija absolūtajos skaitļos ir otra lielākā militārā atbalsta sniedzēja Ukrainai aiz ASV. Šolcs solīja, ka Vācija turpinās atbalstīt Ukrainu "tik ilgi, cik tas būs nepieciešams". Taču kanclers uzsvēra, ka ar Vācijas ieguldījumu nepietiks, lai ilgtermiņā garantētu Ukrainas drošību.
1. februārī Briselē notiks Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju ārkārtas samits, kurā mēģinās vienoties par 50 miljardu eiro lielas militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai. Decembrī notikušajā samitā to neapstiprināja, jo savas veto tiesības izmantoja Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš joprojām uztur ciešas attiecības ar Krieviju un kritizē Eiropas atbalstu Ukrainai.
Šī ir kara Ukrainā 685. diena, un pagaidām nav pienākušas ziņas par jauniem Krievijas raķešu vai dronu uzbrukumiem.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka vakar notikušajos Krievijas raķešu uzbrukumos nogalināja četrus, bet ievainoja vēl vismaz 45 cilvēkus. Raķetes bija mērķētas galvenokārt pa Harkivas, Zaporižjas, Krivijrihas un Hmeļnickas apgabaliem.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām vakar izdevās notriekt visus astoņus Krievijas raidītos trieciendronus un 18 no 51 raķetes. Ukrainas amatpersonas un militārie eksperti ir norādījuši, ka pēdējās nedēļās notikušo Krievijas masveida raķešu uzbrukumu galvenais mērķis ir maksimāli noslogot Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas un noplicināt strauji izsīkstošos raķešu krājumus.
Zelenskis savā ikvakara uzrunā kārtējo reizi uzsvēra nepieciešamību stiprināt Ukrainas pretgaisa aizsardzības spējas.
Viņš arī sacīja, ka "teroristiem no Krievijas" būs jāatbild par saviem pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā, tāpēc Kijiva kopā ar sabiedrotajiem strādājot pie jaunām sankcijām pret Maskavu un pie tā, lai varētu izmantot Rietumos iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atjaunošanai.
Tikmēr Ukrainas Gaisa spēku oficiālais pārstāvis Jurijs Ihnats neapstiprina tīmeklī izskanējušo informāciju, ka Ukrainas teritorijā it kā esot notriekts pirmais drons "Shahed" ar reaktīvo dzinēju.
Otrdien telemaratona laikā atbildot uz jautājumu, vai Gaisa spēki var apstiprināt, ka debesīs virs Ukrainas notriekts "Shahed" ar reaktīvo dzinēju, Ihnats sacīja: "Kā mēs varam apstiprināt, ja mēs viņu neatrodam?"
"Kas atrada – lai apstiprina, rāda, stāsta. Mēs ar jums šo tēmu, šķiet, esam apsprieduši, ka Irāna parādīja "Shahed-236" melnā krāsā. Pēc šīs demonstrācijas arī pie mums okupanti sāka parastos šahedus pārkrāsot melnā krāsā," sacīja Ihnats.
Iepriekš tīmeklī parādījās informācija, ka debesīs virs Ukrainas it kā pirmo reizi esot notriekts drons "Shahed-238", kam ir reaktīvais dzinējs. Tas esot aizlidojis līdz valsts vidum.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājas gaisā".
