Tas ir par astoņiem vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās 2019. gadā. Tiesa gan, nevienā rajonā tai nebūs vairākuma.
Sociālistu partija, kas ieņem prokrievisku pozīciju, saglabājusi varu valsts ziemeļos. Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, tā zaudējusi piecus rajonus.
Partija "Iespēja", ko Moldovas varasiestādes arī uzskata par prokrievisku, divas dienas pirms vēlēšanām tika diskvalificēta no dalības vēlēšanās drošības apsvērumu dēļ.
Pirms tam Moldovas izlūkdienests ziņoja, ka ir dokumentētas vairākas shēmas, ar kurām "Iespēja" saņēma naudu no ārzemēm, arī no Krievijas.
"Iespēja" ir ārvalstīs mītošā uzņēmēja Ilana Šara politiskais projekts.
Varasiestādes aizliegušas viņa iepriekšējo partiju "Šor". Varasiestādes viņu apsūdz vairākos noziegumos. Šors saites ar Krieviju noliedz.
Galvaspilsētā Kišiņevā valdošā partija zaudējusi, un mēra amatu tur saglabājis Ions Čabans. Līdz 2019. gadam viņš pilsētas padomē bija sociālistu frakcijas priekšsēdētājs. Viņš saņēmis nedaudz virs 50% balsu, un tas nozīmē, ka otrā kārta nebūs jārīko.
PAS uzskata Čabanu par potenciālu Maskavas sabiedroto. Mērs, kas nodibinājis pats savu partiju, apgalvo, ka ir prorietumnieciskas sociāldemokrātiskas orientācijas piekritējs.
Vēlēšanu komisija arī ziņo, ka pie urnām devās 41,4% jeb apmēram 1,15 miljoni balsstiesīgo iedzīvotāju. Rādītājs nav augsts, taču tikpat kā nav izmanījies, salīdzinot ar 2019. gadu. Astoņās apdzīvotās vietās vēlētāju aktivitāte bija zem 25%, un tur būs jārīko atkārtots balsojums.
Šīs vēlēšanas bija pēdējās valsts mēroga vēlēšanas līdz 2024. gada novembrī gaidāmajām Moldovas prezidenta vēlēšanām.
