Amerikāņu politikas analītiķis Frenks Lancs laikrakstam "The Guardian" atzīst, ka "Lielās otrdienas" balsojums vēl nekad nav bijis tik mazsvarīgs.
"Lēmums ir pieņemts. Vēlētāju izvēle ir skaidra. Mēs zinām, kas būs abi kandidāti. Taču 70% amerikāņu nepatīk šī izvēle," secina Lancs.
Baidens un Tramps jau mērojās spēkiem 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās. ASV sabiedrībā abi ir ļoti pretrunīgi vērtēti politiķi, kuriem ir daudz noliedzēju, bet netrūkst arī atbalstītāju. Taču nevienam no sāncenšiem nav izdevies būtiski apdraudēt Baidena un Trampa pozīcijas.
"Lielā otrdiena" faktiski ir pēdējā iespēja vienīgajai vēl atlikušajai vērā ņemamajai Trampa sāncensei Nikijai Heilijai pierādīt, ka viņa patiesi ir konkurētspējīga alternatīva bijušajam prezidentam.
"Lielajā otrdienā" republikāņu priekšvēlēšanas notiks 15 pavalstīs, bet demokrātu priekšvēlēšanas 16 štatos un teritorijās.
"Lielajā otrdienā" tiks sadalīta vairāk nekā trešdaļa delegātu balsu gan demokrātu, gan republikāņu nacionālajos konventos.
Līdz šim Baidens nav zaudējis nevienā no priekšvēlēšanām, kamēr Tramps tikko cietis savu vienīgo sakāvi Kolumbijas apgabalā, kam no republikāņu viedokļa nacionālā mērogā gan nav nekādas nozīmes, jo tas nekādā ziņā neatspoguļo vispārējo partijas vēlētāju noskaņojumu.
Otrdien abu partiju priekšvēlēšanas notiks Alabamā, Arkanzasā, Jūtā, Kalifornijā, Kolorādo, Meinā, Masačūsetsā, Minesotā, Ziemeļkarolīnā, Oklahomā, Tenesī, Teksasā, Vērmontā un Virdžīnijā.
Aļaskā notiks tikai republikāņu priekšvēlēšanas, kamēr cīņa par demokrātu delegātu balsīm norisināsies ASV Samoa. Otrdien noslēgsies arī pa pastu notiekošā balsošana Aiovas demokrātu priekšvēlēšanās.
Trampam, lai nodrošinātu nominēšanu startam novembrī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, nepieciešamas vismaz 1215 no 2429 republikāņu konventa delegātu balsīm, kamēr Baidenam jāiegūst vismaz 1968 no 3934 demokrātu delegātu balsīm.
Līdz šim Tramps nodrošinājis 247 delegātu balsis, kamēr viņa sāncense Heilija – 43.
Trampam ir izredzes pievienot vēl 29 delegātu balsis pirmdien notiekošajās vēlētāju priekšvēlēšanu sapulcēs Ziemeļdakotā. Lai nodrošinātu sev visus 29 pavalsts delegātus, pretendentam priekšvēlēšanās jāizcīna vismaz 60% balsu. 2016. un 2020. gada priekšvēlēšanās par Trampu šajā štatā nobalsoja attiecīgi 63% un 65% republikāņu vēlētāju.
Savukārt Baidens, kuram nav vērā ņemamu sāncenšu, līdz šim nodrošinājis 206 delegātus.
"Lielajā otrdienā" kopumā norisināsies cīņa par 854 republikāņu delegātiem un par 1420 demokrātu delegātiem.
Tāpēc cīņa ar "Lielo otrdienu" vēl nenoslēgsies un abu konkurējošo partiju pretendenti šo maģisko robežu teorētiski varētu sasniegt 12. vai 19. martā.
Neskatoties uz to, priekšvēlēšanas turpināsies vēl līdz jūnija sākumam.
Republikāņu konvents notiks jūlijā, bet demokrātu konvents – augustā.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notiks 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Šāda vēlēšanu sistēma nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās var uzvarēt arī kandidāts, kas kopumā saņēmis mazāk vēlētāju balsu nekā konkurents. Piemēram, tā notika 2016. gadā, kad Donalds Tramps pārspēja Hilariju Klintoni.
Paredzams, ka valdošā Demokrātu partija bez nopietnas konkurences atkārtoti izvirzīs prezidenta amatam tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš apņēmies kandidēt uz otro termiņu. Saistībā ar viņa kandidatūru lielākos jautājumus raisa Baidena vecums, jo viņš jau tagad ir vecākais prezidents ASV vēsturē un atkārtotas ievēlēšanas gadījumā viņam būs jāstrādā līdz 86 gadu vecumam.
Republikāņu partijā galvenais pretendents uz izvirzīšanu prezidenta amatam ir Donalds Tramps, kura kampaņu līdz šim nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības. Pēc vairāku kandidātu izstāšanās no cīņas Trampa vienīgā konkurente ir Nikija Heilija, bijusī ASV vēstniece ANO.
