ASV Finanšu ministrijas un ASV Valsts departamenta noteiktās sankcijas vērstas pret Krievijas militāri rūpniecisko bāzi, ķīmisko ieroču programmām un cilvēkiem un uzņēmumiem trešajās valstīs, kas palīdz Krievijai iegādāties ieroču komponentus.
Sankcijas ieviestas brīdī, kad Senāts apstiprināja aizliegumu importēt Krievijas urānu. Paredzams, ka prezidents Džo Baidens parakstīs šo likumprojektu.
Saskaņā ar ASV Enerģētikas informācijas administrācijas datiem aptuveni 12% urāna, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai ASV kodolspēkstacijās, tiek importēti no Krievijas. Nacionālās drošības padomes preses pārstāvis trešdien sacīja, ka demokrāts Baidens piekrīt likumdevēju bažām par ASV atkarību no Krievijas attiecībā uz urāna piegādi.
Jaunās sankcijas piemērotas kokvilnas celulozes un nitrocelulozes importētājiem. Šie materiāli tiek izmantoti šaujampulvera un sprāgstvielu ražošanā. Sankcijām pakļautas arī Krievijas valdības struktūras un personas, kas saistītas ar Krievijas ķīmisko un bioloģisko ieroču programmām, un uzņēmumi, kas saistīti ar Krievijas dabasgāzes projektiem.
"Melnajā sarakstā" iekļauti arī 16 mērķi Ķīnā un Honkongā. Lielākā daļa no tiem ir saistīta ar sankciju apiešanu.
Uzņēmumi tādās valstīs kā Ķīna, Azerbaidžāna, Beļģija, Slovākija, Turcija un Apvienotie Arābu Emirāti apsūdzēti par palīdzību Krievijai iegādāties tehnoloģijas un iekārtas no ārvalstīm. Sankciju mērķis ir bloķēt šo valstu iespējas izmantot ASV finanšu sistēmu un aizliegt ASV pilsoņiem sadarboties ar šīm valstīm.
