"Tika ne tikai trāpīts vienam komandpunktam, aizvadītajā diennaktī notika patiešām spēcīgs kaujas darbs, tostarp nopietni bojāta aizsardzības sistēma Krimas pussalā," viņa uzsvēra.

Humeņuka teica, ka šis nav pirmais šāds bojājums, kas liek pretiniekam nopietni pārformēt savu aizsardzības sistēmu.

"Tagad viņiem atkal ir tāda pati histērija ar pārvietošanu, cenšoties manevrēt un izvietot gan pašas aizsardzības sistēmas, gan objektus, kurus tās aizsargā, citās vietās," viņa precizēja.

Humeņuka arī norādīja, ka Krievijas militārie spēki nesen ir pārvietojuši bezpilota kaujas lidaparātu "Shahed" palaišanas laukumus. Ja agrāk izmantoja galvenokārt Čaudas ragu, tad vairākos spēcīgos iepriekšējos Ukrainas Bruņoto spēku uzbrukumos tika fiksēta palaišana no Balaklavas apkaimes. 

"Tieši šajā virzienā strādāja aizsardzības spēki, lai ienaidnieks šajās teritorijās nejustos tik droši un vienmēr atcerētos, ka Krima ir Ukraina un mēs par to cīnāmies," teica Ukrainas armijas pārstāve.

Vienlaikus Humeņuka piebilda, ka sprādzieni pie Krimas tilta ir drīzāk dūmu aizsegs, "mēģinājums aizsargāt šo papildu konfigurācijas objektu".

"Bet bažas un bailes par tā likteni nav nepamatotas – mūsu kaujas darbs turpinās, tur ir vēl daudz objektu, pie kuriem mums jāstrādā. Un par katru spēcīgu rezultātu, ja tas būs paziņojuma vērts, mēs noteikti informēsim," uzsvēra Ukrainas dienvidu aizsardzības spēku preses centra vadītāja.

Sociālajos tīklos izplatījās baumas, ka triecienos varētu būt nogalināts arī Krievijas Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs, bet to avoti Ukrainā pagaidām noraida. 

Taču atzīst, ka varētu būt trāpīts vairākiem augstiem Krievijas armijas virsniekiem vai ģenerāļiem.

Uzbrukumi sējuši paniku pretiniekā, kas tagad pārvieto savas aizsardzības sistēmas un citus objektus. Šis nav pirmais ukraiņu uzbrukums Krimā, kas liek Krievijas spēkiem šādi manevrēt.

Ukraina pēdējā laikā pastiprinājusi uzbrukumus Krimā un Melnajā jūrā cerībās Krievijas spēkus piespiest no tās atkāpties.

4. janvāra pēcpusdiena Krimā bija nemierīga. Okupācijas varasiestādes paziņoja par vienu no masveidīgākajiem uzbrukumiem pussalai. Sevastopoles tuvumā bija dzirdami sprādzieni.

Vēlāk Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka okupētajā Krimā ir trāpīts kādam Krievijas okupantu militārajam objektam – komandpunktam.

4. janvāra vakarā Krimā jau otro reizi dienas laikā atskanēja sprādzieni. Okupanti apgalvoja, ka draud dronu uzbrukumi. Krimas kanāli platformā "Telegram" vēstīja par sprādzienu skaņām un pretgaisa aizsardzības darbu Saksas rajonā, Novorosijskā, Novofedorivkā, Jevpatorijā un Vilino. Turklāt tika ziņots par satiksmes slēgšanu uz Krimas tilta.

Šie uzbrukumi nāk pēc Krievijas nesen izvērstās masveida gaisa kampaņas pret Ukrainu, kurā, kā paziņojušas ASV, izmantotas arī Ziemeļkorejas sniegtās raķetes.

"Krievija kļuvusi arvien izolētāka un ir spiesta militāro atbalstu meklēt līdzīgi domājošās valstīs. Viena no tām ir Ziemeļkoreja.

Mūsu rīcībā ir informācija, ka tā apgādājusi Krieviju ar ballistisko raķešu palaišanas iekārtām un vairākām ballistiskajām raķetēm. Šīs raķetes Krievija izmantoja uzbrukumos Ukrainā 30. decembrī un 2. janvārī," vēsta ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kirbijs.

Viņš brīdināja, ka Krievija cenšas iegūt ballistiskās raķetes arī no Irānas, ar kuru tai šobrīd noris sarunas par iespējamu vienošanos.

Krievija gada nogalē uzsāka vienu  no intensīvākajām gaisa kampaņām pret Ukrainu kopš kara sākuma, tāpēc arvien vairāk izskan aicinājumi sniegt papildu atbalstu Ukrainas gaisa spēkiem.

Ukrainas amijas komandieris Serhijs Najevs brīdinājis, ka lai arī Ukrainas gaisa spēki ir ļoti spējīgi, pašreizējo Krievijas uzlidojumu intenstitāti ar šībrīža resursiem tie ilgi nespēs izturēt, jo izsīkst munīcijas krājumi.

ASV kongresmeņi aizvien nav atraduši kopīgu valodu, kas ļautu vienoties par nākamo, 60 miljardus vērto palīdzības paketi Ukrainai.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājas gaisā".