ĪSUMĀ:
- Šķēpmetēji arvien veido lielāko daļu Latvijas spēcīgāko vieglatlētu pulkā
- Pasaulē Latvijas šķēpmešana saglabā vietu TOP10, bet nākotnes tendences ir bažīgas
- Latvijas Šķēpmetēju klubs ir zaudējis līdzšinējās iespējas jaunās sportistu paaudzes attīstīšanā
- Labākie vieglatlēti ienākumus var gūt arī komercsacensībās, taču balvu fondi ir sarukuši
- Labas iespējas nodrošina Latvijas Olimpiskā vienība, atbalsta pietrūkst ceļā līdz tās līmenim
No deviņiem Latvijas vieglatlētiem 2023. gada pasaules čempionātā pieci bija šķēpmetēji. Pirms gada pasaules čempionātā Jūdžinā no sešiem vieglatlētiem četri bija šķēpmetēji.
Arī vēsturiski šķēpmešana ir bijusi Latvijas cerību disciplīna. Vadims Vasiļevskis 2004. gadā un Ainars Kovals 2008. gadā izcīnīja olimpiskās sudraba godalgas. Pasaules čempionātos medaļu nav bijis, taču vairākiem sportistiem ir izdevies ierindoties 4. vietā.
Vērtējot pēdējo 20 gadu rezultātus, nebūs pārspīlēti ierindot Latviju starp desmit spēcīgākajām valstīm šķēpmešanā.
Tomēr vieglatlētikas lietpratējus uztrauc pēctecība – pasaules junioru čempionātos godalgotas vietas nav sasniegtas kopš 2014. gada, kad zeltu izcīnīja Gatis Čakšs.
"Pašreiz tā ir, ka diemžēl zem sešiem lielajiem sportistiem šķēpmešanā mums ir diezgan bēdīgs stāvoklis," atzina šķēpmešanas treneris Gints Palameiks.
Šķēpmešanas panākumos liela nozīme ir bijusi 90. gadu vidū dibinātajam Latvijas Šķēpmetēju klubam. Tā dibinātāju vidū bija olimpiskie čempioni Jānis Lūsis un Inese Jaunzeme, kā arī Valija Drauga, kura 2012. gadā izpelnījās Gada balvu sportā par mūža ieguldījumu. Ziedu laikos klubs caur Latvijas Olimpisko komiteju saņēma vērā ņemamu valsts finansējumu, kas ļāva atbalstīt talantīgākos sportistus, rīkot dažādas nometnes, identificēt un izkopt talantus.
"Šis finansējums vairākus gadus ir nogriezts, līdz ar to klubs tikai eksistē," pastāstīja Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs. "Viņiem savulaik bija labas iespējas rīkot nometnes, atlasīt talantīgos sportistus, atbalstot viņus arī mācību-treniņu nometnēs."
Latvijas Šķēpmešanas kluba 2022. gada pārskatā lasāms, ka pērnā gada budžets bijis vien 15 tūkstoši eiro.
Tā nav vērā ņemama summa, lai attīstītu jaunos šķēpmetējus un palīdzētu jau elitē esošajiem.
"Nenoliedzami tam klubam, kamēr bija kaut kāds finansējums, bija ļoti liela nozīme," uzsvēra treneris Palameiks. "Šobrīd stagnējam, jo nevaram jauno paaudzi iesaistīt tik aktīvi. Paņemt uz mazām nometnītēm talantīgākos bērnus no laukiem, kaut uz nedēļu, kā kādreiz to darījām."
Latvijas labākā šķēpmetēja Kociņa par 4. vietu pasaules meistarsacīkstēs no čempionāta organizatoriem saņems 16 tūkstošus dolāru. Anete ir arī Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sastāvā, kur viņai 2023. gadā paredzēts 16 tūkstošu eiro finansējums.
Paralēli ienākumus var gūt, veiksmīgi startējot komercsacensībās. Pašās prestižākajās – Dimanta līgā – labus ienākumus ir iespējams gūt vien tad, ja regulāri izdodas cīnīties par pašām augstākajām vietām. Piemēram, par uzvaru posmā pienākas 10 tūkstoši dolāru, bet par uzvaru finālā – 30 tūkstošu. Savukārt ierindošanās 8. vietā nevienā no gadījumiem nedos finansiālu atspaidu.
LVS ģenerālsekretārs Miļkevičs atzīst, ka
balvu fondi vieglatlētikā pēdējos 20 gados ir samazinājušies, savukārt valsts atbalstu izpelnās visnotaļ šaurs vadošo sportistu loks.
"Viens ir valsts atbalsts – Latvijas Olimpiskā vienība, policijas paspārnē mums ir četri sportisti, armijas sporta klubā – divi," paskaidroja Miļkevičs. "Ir arī pašvaldības, kas atbalsta savus sportistus, piešķirot viņiem līdzekļus mācību-treniņu nometnēm."
Gan Miļkevičs, gan Palameiks norāda uz sarežģīto pārejas periodu no jauniešu sporta uz pieaugušo līmeni. Ļoti daudz perspektīvu sportisti beidz karjeru, jo nav iespēju turpināt trenēties. Palameiks akcentēja, ka LOV atbalsts šķēpmetējiem ir labs, taču šobrīd pietrūkst mehānisma, kā talantīgākos sportistus līdz Olimpiskās vienības līmenim sagatavot.
