ĪSUMĀ:
- Maksims Krivuņecs kritizē federāciju par neefektīvu finanšu tērēšanu, sola uzlabojumus.
- Klubiem Krivuņecs sola novirzīt 30% federācijas budžeta, tas gan nozīmētu arī jaunus pienākumus.
- Savulaik Futbola federācijā darbā ar finansējuma piesaisti Krivuņecam diez cik labi nesekmējās.
- Vadims Ļašenko pirms vēlēšanām lepojas ar infrastruktūras attīstību un sieviešu futbola masveidības pieaugumu.
- Balsu sadalījumu LFF prezidenta vēlēšanās varētu noteikt pretendentu solījumi federācijas biedriem.
Krivuņecs uzskata, ka spētu efektīvāk pārvaldīt federācijas finanšu resursus, nodrošinātu labāku pārvaldību un izstrādātu stratēģisko vīziju, kādas, viņaprāt, federācijai pašlaik trūkst.
"Šodien federācijā strādā 92 darbinieki. Ja paskatīsimies uz labākajiem reģionālajiem piemēriem, Somiju, kur programmu ir pat vairāk nekā Latvijas Futbola federācijā, tad tur strādā 42 darbinieki," teica Krivuņecs. "Islandes piemērs – 21 darbinieks ofisā, 16 papildu treneri."
Krivuņecs uzskata, ka federācijas valde strādā neefektīvi. Ļoti bieži valdes sēžu protokolos esot lasāms, ka informācija pieņemta zināšanai, bet neesot pieņemti lēmumi. Viņš, par pamatu ņemot valdes locekļu atalgojumu, veicis aprēķinu, cik federācijai izmaksā viena valdes sēdes stunda.
"Parasti cipari parāda reālo situāciju – 6000 eiro izmaksāja viena stunda LFF biedriem, lai valde pieņemtu kaut kādus lēmumus," sacīja Krivuņecs. "Vai viņi ir apmierināti? Es nedomāju, ka viņi ir apmierināti."
Krivuņeca dāsnākais solījums ir futbola klubiem turpmāk novirzīt 30% visa federācijas budžeta.
Pašlaik šī proporcija, pēc viņa aprēķiniem, esot vien 2%. Novirzītā summa tik ļoti palielinātos, jo infrastruktūrai paredzēto finansējumu plānots tieši pārskaitīt klubiem, nevis pašvaldībām, kā tas ir bijis līdz šim. Plāns gan nav no vieglajiem, jo klubiem tad būtu jāuzņemas vesels lērums funkciju, ko ikdienā nodrošina pašvaldības. Tāpat palielinās risks negodprātīgai naudas izlietošanai, taču Krivuņecs to sola mazināt ar stingrām procedūrām un labu pārvaldību.
Raimonds Rudzāts: Vēl vienu starpnieku ieliekot, tā ir laba pārvaldība?
Maksims Krivuņecs: Mēs [federācija] vispār nestrādājam ar biedriem. Mēs komunicējam reizi četros gados ar biedriem, kad ir pirmsvēlēšanas.
Nu, labi – ja tu vienu reizi mēnesī teiksi, lai viņi nešmaucas, tad viņi nešmauksies?
Tas ir jautājums par pārvaldību, atskaitēm un procedūrām, kas ieviestas.
Jautājums, vai federācija var tam izsekot? Domāju, ka nevar.
Protams, var! Ir labi piemēri no finanšu industrijas, no korporatīvās pasaules.
Krivuņecs futbola virslīgu vada kopš 2017. gada. Savulaik viņš divus gadus darbojās Futbola federācijā un atbildēja par tās finansēm. Bijušie kolēģi atminas, ka darbā ar finansējuma piesaisti federācijai viņam nav diez ko sekmējies. Krivuņecs to skaidro tādējādi, ka pirmajā gadā nācies strādāt ar jau sastādītu budžetu, bet otrajā gadā viņa idejās valde neesot ieklausījusies. Kā savu lielāko trumpi viņš min veiksmīgu virslīgas vadīšanu, kurai viņa laikā palielinājies gan apgrozījums, gan skatītāju skaits pie ekrāniem. Tieši virslīgu viņš uzskata par iemeslu, kāpēc Latvijas futbola izlase regulāri pulcē pilnas tribīnes.
"Es nedomāju, ka šodienas izlases rezultāti palīdz virslīgai attīstīties. Tieši otrādi – virslīga šodien palīdz piesaistīt interesi izlasei," klāstīja Krivuņecs. "Tas ir mans viedoklis."
Ļašenko laiku stundu garai intervijai ar Latvijas Televīziju visas nedēļas laikā neatrada. Citās intervijās
kā savus padarītos darbus Ļašenko uzskaitījis infrastruktūras attīstību, sieviešu futbola masveidības uzplaukumu un izcīnītās tiesības Latvijā rīkot starptautiskus turnīrus.
Tāpat arī pašā vēlēšanu priekšvakarā izdevies panākt vienošanos ar Rīgas domi par zemi stadiona celtniecībai Lucavsalā.
Vairāki uzrunātie futbola eksperti komentēt Ļašenko paveikto atteicās. Tikmēr futbola lietas padziļināti pētījušais delfi.lv žurnālists Uldis Strautmanis pašreizējā prezidenta darbu gan stadiona projekta virzībā, gan kopumā vērtē kritiski.
"Ļoti vājas prezentācijas, ļoti vāja uzstāšanās. Visur tiek teikts viens un tas pats – ka stadions ir nepieciešams. Bet, nerunājot par stadionu, šī argumentācija ir ļoti vāja, bez faktiem," teica Strautmanis. "Man kā žurnālistam vienmēr gribas dzirdēt faktus – neesmu dzirdējis ne uz vienu [jautājumu]. Viss ir mākoņos tīts – būs tā, kaut kā, kaut kur. Nav tikai par stadionu runa. Jebkurā jautājumā – būs kaut kā. Kaut kā izdarīsim, kaut kur aiziesim. Nu, kaut kā saies."
Intervija ar Maksimu Krivuņecu
Krivuņecs publiski sola biedriem izmaksāt 30% visa federācijas budžeta, kā arī katram klubam palīdzēt sastādīt attīstības plānu un piesaistīt tam finansējumu, palīdzot savest kopā ar pareizajiem cilvēkiem.
Sarunas par attīstības plāna izpildi ar katru klubu Krivuņeca ievēlēšanas gadījumā būšot reizi gadā.
Jāatzīmē, ka futbola federācijā ir 99 biedri.
Tikmēr Ļašenko vēlētājiem dotos solījumus publiski nepauž, taču aizkulisēs nav sēdējis, rokas klēpī salicis.
"Futbola federācijas iekšienē biedri varētu pastāstīt, kā šī vienošanās notiek. Skaidra tirgošanās," sacīja Strautmanis. "Tāpēc arī nav nekādas publikācijas nekur. Atļautas vai neatļautas, tas ir cits jautājums, bet tā ir tirgošanās ar futbola federācijas līdzekļiem, nevis ar savējiem."
Kā kopīgus mīnusus abiem kandidātiem min autoritātes trūkumu sabiedrībā un vāju atpazīstamību ārpus futbola aprindām. Tomēr
LFF prezidenta krēsls ir ļoti iekārojams, jo tā ir Latvijā turīgākā sporta organizācija.
Galvenokārt pateicoties starptautiskām dotācijām, 2023. gadā LFF izdevumi pārsniedza 18 miljonus eiro, kamēr Latvijas Basketbola savienībai tie bija 7 miljoni eiro, bet Latvijas Hokeja federācijai – 4,5 miljoni eiro.
