Aizliegtu vielu klātbūtne analīzēs gan vēl nenozīmē dopinga pārkāpumu, jo ir sportisti, kas saņēmuši atļauju lietot noteiktus medikamentus terapeitiskos nolūkos. Statistiku var ietekmēt arī tas, ka WADA datos uzskaita visas analīzes, kas atkārtoti var būt veiktas vienam sportistam.
Bodibildingā aizliegtas vielas atrada 19% pērn ņemto analīžu. Savukārt 22% analīžu ar aizliegtām vielām bija bridžā, par kura piederību sportam ceturtdien noraidošu lēmumu pieņēma Eiropas Savienības tiesa. Ar 6,4% trešo vietu sarakstā ieņēma kikbokss.
Olimpisko sporta veidu vidū augstākie rādītāji bija beisbolam/softbolam (5,4%), kam seko cīņas sports (2,7%), bokss (2,0%) un svarcelšana (1,9%).
Turpretim riteņbraukšanā, kam dopinga aspektā ir ne tā spožākā reputācija, fiksēja relatīvi nelielu 1,1% rādītāju, kas ir tāds pats kā, piemēram, džudo, bet mazāks nekā smaiļošanā un kanoe (1,7%).
Bendijs ziemas sporta veidu vidū izcēlās ar aizliegtām vielām 3,2% analīžu, apsteidzot hokeju (1,1%) un biatlonu (0,9%).
Visvairāk analīžu WADA akreditētās laboratorijās 2016.gadā veica vieglatlētikā, kur aizliegtas vielas atrada 1,2% pārbaužu, kā arī riteņbraukšanā un futbolā (0,5%). Ziemas sportā visvairāk analīžu veica slēpošanā (0,3%), slidošanā (0,7%) un hokejā.
Neviena parauga ar aizliegtām vielām nebija skeitbordā, frisbijā, polo, raketbolā, netbolā, kā arī ziemas sporta veidu vidū ar nulles rādītāju izcēlās kērlings. Tikai viens gadījums tika fiksēts kamaniņu sportā.
