ĪSUMĀ:
- Papildu finansējums rasts sporta skolu treneru algām, citiem nozarē pieaugums nav paredzēts
- Premjerministri izbrīna iztrūkums sporta skolu treneru minimālās algu likmes pilnai segšanai no valsts budžeta
- Par krasi nepietiekamu finansējumu vīlusies Latvijas Paralimpiskā komiteja
- Pēc izmaiņām sporta finansējuma pārvaldības modelī naudu dalīs Izglītības un zinātnes ministrijā izveidota aģentūra
- Kritērijos valsts finansējuma piešķiršanā lielāks īpatsvars atvēlēts bērnu un jauniešu dalībai, kā arī masveidībai
- Sporta federāciju padome iebilst pret steigu sistēmas pārveidošanā un nepietiekamu informēšanu
- Fiskālās disciplīnas padome kritizē praksi regulāri piešķirt lielas summas no valsts budžeta neparedzētiem gadījumiem
Valsts piešķirtā sporta finansējuma pārdale allaž ir bijis pamats strīdiem nozares iekšienē, un diskusijas par to risinās arī šoruden. Zināms, ka no valsts budžeta sporta nozarei nākamgad plānots piešķirt 51,1 miljonu eiro – uz papīra tas ir gana liels pieaugums, salīdzinot ar 45,6 miljoniem 2023. gadā, taču papildu piecarpus miljoni eiro piešķirti, lai palielinātu algas sporta skolu treneriem. Tas nozīmē, ka pārējās pozīcijās finansējums saglabāsies aptuveni 2023. gada līmenī.
Nedēļas pirmajā pusē Latvijas sporta izglītības iestāžu (LSII) Direktoru padome atklātā vēstulē pauda, ka
jau piekto gadu sporta treneru atalgojums netiek pilnībā segts no valsts budžeta.
Vidēji no budžeta nosedz 87% algas, bet pārējo finansē pašvaldības un bērnu vecāki ar saviem līdzmaksājumiem.
"Ir minimālais standarts, minimālā likme, un tā no valsts netiek nosegta pilnībā," pastāstīja LSII Direktoru padomes vadītāja Diāna Zaļupe. "Mēs jau ilgus gadus ar [Izglītības un zinātnes] ministriju par šo debatējam, ka tā būtu normāla paritāte – valsts nosedz minimālo, un pārējais ir uz pašvaldību un privāto klubu – sporta bāzes, sporta infrastruktūra, inventārs, formas, braucieni, nometnes. Pilnīgi viss uz otru pusi, bet no valsts tas minimālais būtu nosegt šo minimālo algu."
Pārsteigumu par izveidojušos situāciju intervijā Latvijas Televīzijā pauda premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka viņa bijusi pārliecināta par treneru iekļaušanu kopējā pedagogu finansējumā.
Lai treneru algas no budžeta segtu pilnībā, visticamāk, būtu jāmeklē papildu finansējuma avots.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta vadītājs Vladimirs Šteinbergs gan norāda, ka līdz 15. novembrim sporta skolām jāiesniedz savi finansējuma pieteikumi nākamajam gadam un tad situācija kļūšot skaidrāka.
"Nākamā gada finansējums tiks piešķirts, kad būs saņemti visi finansējuma pieprasījumi no sporta skolām," teica Šteinbergs. "Termiņš ir 15. novembris, un tikai pēc tam mēs sapratīsim, cik īsti ir jāfinansē, vai mums pietiek vai nepietiek naudas."
Nepietiekams finansējums 2024. gada sporta budžetā ir atvēlēts Latvijas Paralimpiskajai komitejai (LPK) – tai vajadzētu aptuveni divus miljonus eiro, bet piešķirti 700 000 eiro.
"Tiešām nav saprotams, jo šis nav diskutēts ar mums īpaši," uzsvēra LPK ģenerālsekretāre Liene Apine. "Mēs esam apkopojuši saņemtos pieprasījumus par nākamo gadu, mēs gribētu izdalīt atsevišķi Latvijas Paralimpiskajai vienībai budžetu, kas nepieciešams 400 000 [eiro]. Visiem pārējiem pieprasījumi pusotrs miljons, un jūs gribat, lai mēs visu izdarām ar 700 tūkstošiem. Kopējais budžets, lai veiktu gan federāciju padomes funkcijas, gan paralimpiskās vienības uzturēšanas funkcijas, ir divi miljoni."
Paredzēts, ka ar 2024. gadu mainīsies sporta finansējuma pārvaldības modelis un naudu dalīs IZM, izveidojot aģentūru, kas tālāk piešķirs finanses sporta federācijām, Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomei.
Ministrijā sola, ka jaunais modelis ļaus ietaupīt apmēram 300 000 eiro administratīvajos izdevumos, taču viedokļi par šādu pieeju dalās.
IZM Sporta departamenta vadītājs Šteinbergs paskaidroja, kā šī aģentūra nav jauna struktūra, bet gan tiks aizpildītas esošās vakances departamentā.
"Šobrīd plānojam, ka jaunas štata vienības neveidosim, bet aizpildīsim pilnā apmērā esošās štata vienības. Nav noslēpums, ka mums bija divas vakances. Mēs tad tās aizpildām," teica Šteinbergs. "Šobrīd finanšu sadalījums jau notiek IZM Sporta departamentā, vienkārši tad visas programmas tiek apvienotas."
Neapmierinātību ar šādu risinājumu paudusi LOK, organizācijas vadītājam Jānim Bukam norādot, ka Olimpiskā komiteja varētu ietaupīt vēl vairāk naudas.
"Olimpiskā komiteja kā nevalstiskā organizācija, kā ministrijas partneris, šo funkciju varētu veikt efektīvāk, jo mums ir visa infrastruktūra, mums nav jāveido nekas jauns. Mēs to varētu izdarīt lētāk un efektīvāk," pauda Buks.
LOK prezidents pastāstīja, ka
turpinās darbs sporta nozares konsolidēšanā zem LOK karoga un ir izveidots grafiks, kā un kad procesiem jānotiek, lai jau pārredzamā nākotnē jautājums tiktu sakārtots.
"Šie procesi nekādi neietekmē vienotas sporta organizācijas izveidi. Mēs uz to ejam, un ar diezgan lielu pārliecību varu teikt, ka nonāksim pie vienotas organizācijas diezgan netālā nākotnē," teica Buks.
Budžeta sadalē federācijām 2024. gadā piemēros pārstrādātus kritērijus, kur lielāks uzsvars ir uz bērnu un jauniešu sportu, kā arī masveidību sporta veidā. Šāda prioritāte izvirzīta arī sporta pamatnostādņu dokumentā 2022.–2027. gadam.
"Kopējais punktu skaits, salīdzinot ar šo gadu, nemainās, tie ir 140 punkti," ar federācijām noteiktajiem kritērijiem iepazīstināja Šteinbergs. "Mēs būtiski palielinājām bērnu un jauniešu skaita punktus – no 10 uz 30. Esam izslēguši tādus kritērijus kā, piemēram, juridisko biedru skaits. Bērnu un jauniešu sacensības no 10 uz 20 punktiem. Respektīvi tie, kas vairāk strādā ar bērniem un jauniešiem, organizē šādas sacensības, viņi saņems vairāk punktu attiecībā pret iepriekšējo periodu. Augsta klase [sasniegumos] no 50 punktiem tika samazināta uz 40 punktiem."
Tā saucamo prioritāro sporta veidu skaits 2024. gadā samazināsies – ja šogad tādi bija 20, tad nākamgad paliks 15.
Arī šajā jautājumā viedokļi dalās, jautājot, kāpēc tieši 15 sporta veidi, kāpēc ne, piemēram, pieci prioritārie. Viens no skaļākajiem oponentiem jaunajiem kritērijiem ir Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis.
"Kritēriji, kas tiks piemēroti, lai dalītu valsts naudu, mums ir katastrofāli. Šajos kritērijos ar lielu īpatsvaru ir masveidība, bērnu un jauniešu sports, sportistu skaits, kas mums pēc definīcijas, ņemot vērā sporta veida bīstamību un pieejamību, nevar būt," paskaidroja Ekmanis. "Sportiskās izcilības un rezultātu īpatsvars šajā sistēmā ir neadekvāti zems. Var iznākt, ka mēs, kad tiks noteikti 15 prioritārie sporta veidi, ar pagājušās sezonas labāko sportisko rezultātu individuālajos olimpiskajos sporta veidos – 2. vietu pasaules čempionātā – nebūsim starp prioritārajiem veidiem. Es uzskatu, ka tas nav normāli. Latvija pārvēršas par viduvējību klondaiku."
Valsts budžeta finansējums federācijām veidojas no dažādiem blokiem, proti, tiek piešķirta nauda pamatdarbības nodrošināšanai, kas nākamgad no 1,9 miljoniem eiro palielināsies līdz 3 miljoniem eiro.
Olimpisko sporta veidu federācijām un sportistiem vēl pieejams Olimpiskās vienības finansējums, kā arī federācijām ir savi privātie sponsori.
Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis saka, ka sporta federācijas iebilst pret sasteigtām izmaiņām.
"Pārstāvot mūsu biedru intereses, mums ir svarīgi ieviest skaidrību šajos jautājumos – principi, kritēriji, termiņi un kārtība, kādā tas viss tiek formāli veikts," paskaidroja Fogelis. "Mums iepriekš bija sanāksme, un no ministrijas puses paziņoja, ka tiks izmantoti federāciju padomē mūsu izstrādātie kritēriji, bet tie tiks modificēti. Kādā veidā tie tiks modificēti, šo atbildi mēs nesaņēmām, un tas ir viens no jautājumiem."
Zināmu ažiotāžu sporta nozarē izsauca Fiskālās disciplīnas padomes uzraudzības ziņojums par 2024. gada valsts budžetu, kur arī bija īsi secinājumi par sporta finansējuma pārvaldīšanu, proti, par valsts finanšu ieguldīšanu dārgos sporta veidos, kas neveicina masveidību un ir ar zemu popularitāti, kā arī par tendenci uzņemties dārgu, nerentablu sporta pasākumu rīkošanu. Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Andrejs Jākobsons paskaidroja, ka
visnotaļ satraucoša ir tendence veikt lielus pieprasījumus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem dažādu sporta pasākumu rīkošanai.
"Viena lieta, kas iepriekšējos gados mūs mazliet satraukusi ir, ka daļa līdzekļu finansēšanā tiek virzīti caur īpašiem budžeta pieprasījumiem neparedzētiem gadījumiem," teica Jākobsons. "Šie pasākumi, iespējams, ir ļoti svarīgi, tomēr no mūsu viedokļa, ja plānojam budžetu, tad tā ir neliela novirze no plānošanas procesa. Ārkārtas gadījumā šāda pieeja varētu tikt īstenota, bet tā nevarētu būt norma."
IZM Sporta departamentā skaidro, ka sadarbībā ar Ekonomikas ministriju top jauna metodoloģija lielu pasākumu finansēšanai, lai šādu praksi izskaustu. IZM, kā arī Sporta departaments saglabā nostāju, ka jaunie kritēriji un sporta finansēšanas pārvaldības modelis sāks darboties jau 1. janvārī.
