Panorāma

Vai matemātika izglābs pasauli?

Panorāma

Panorāma

Robežas pārkāpj arī sporta skolās

Par seksuālo uzmākšanos ziņo arī sporta skolu bijušās audzēknes

Latvijas televīzijas akcija "Neklusē" saņēmusi ziņojumus no bijušajām sporta skolu audzēknēm. Ir pagājuši daži gadi kopš vēstulēs aprakstītajiem notikumiem. Šīs jaunās sievietes vieno vēlme pasargāt citus audzēkņus no treneru pārspīlētas seksualizētas uzvedības, tajā skaitā seksuālas uzmākšanās. 

Sportiste, kura sazinājās ar Latvijas Televīziju, raksta par laiku, kad bija nepilngadīga, un no vēstules konteksta noprotams, ka, iespējams, pat mazgadīga. Par trenera uzvedību sacensībās ārpus Latvijas viņa raksta: "Sacensībās esot iedzēris, rakstījis, lai nonākot lejā uz citu telpu nodarboties ar seksuālām aktivitātēm ar viņu, ka neviens neuzzinās, un tad nākamajā dienā, lai izdzēšu visu un nevienam nesaku!"

Sieviete raksta, ka aprakstītais ir tikai neliela daļa no desmit gadu laikā pieredzētā. Treneris meitenēm esot bieži izteicis komplimentus par seksīgumu, piemēram, ka labāk izskatītos bez kostīma. Viņa tā arī nevienam nav ziņojusi, jo redzējusi, ka līdzīgā situācijā citu meiteņu bažas netiek uzklausītas.

Nevēlami pieskārieni, seksuāla satura ziņas sociālajos tīklos, divdomīgas piezīmes ikdienā, kailfoto sūtīšana vai pieprasīšana, intīmās attiecības starp audzēkni un pasniedzēju. Latvijas Televīzija aicina runāt par šādiem gadījumiem!

Mēs saglabāsim jūsu anonimitāti, bet neklusēsim – rakstiet uz e-pastu [email protected], ziņojiet uz "WhatsApp" numuru 20553333.

Plašākai, bet arī anonīmai intervijai bija gatava kāda citas sporta skolas audzēkne. Pirms dažiem gadiem viņa bija nepilngadīga. Trenējās un bija tuvu iekļūšanai Latvijas izlasē. Šajā laikā meitene piedzīvoja pastiprinātu uzmanību no trenera, kas viņai šķita dīvaina: "Nedaudz vairāk nekā pusgadu es novēroju tieši tādu pastiprinātu uzmanības pievēršanu, līdz ar to nonāca līdz tam gadījumam, kad pamanīju, ka mani fotografē vai filmē dušā."

Ieraugot pret viņu dušā pavērsto kameru, meitene ieskrēja tualetē. Viņa stāsta, ka šis brīdis sagrāva viņas uzticēšanos trenerim. Viņa jutās nedroši un neilgi pēc notikušā pameta treniņus:

"Man liekas, ka vairāk bija pārdzīvojums par to, nu kā es varu uzticēties trenerim, ja viņš izdara šādi. Tā kā es biju nepilngadīga tajā laikā, tad psiholoģei bija jāziņo par to policijai – nebija īsti citu variantu. Varbūt tā stulbā sajūta ar tādu bezcerības sajūtu – tu ej uz policiju, jo tā sajūta ir, ka neko jau īsti nevari ne pierādīt, ne baigi atrast, ja nu vienīgi tas cilvēks varbūt pats atzīstas."

Centrā "Dardedze" uzskata, ka gadījumi, par kuriem publiski uzzinām, ir tikai virsotne aisbergam. 

"Šobrīd mēs jau esam sasnieguši tādu šīs tēmas aktualitāti, ka mēs nevaram vairs nevienā iestādē vai organizācijā paslaucīt zem paklājiņa, pateikt, ka tas nenotiek, jo, ja mēs sakām, ka tas nenotiek, tad mēs esam slikti paskatījušies," teic centra "Dardedze" pārstāve Anda Avena.

Viņa uzsver – būtiski, ka iestādēs pastāv iespēja ziņot. Taču, viņas ieskatā, vismaz sporta jomā joprojām šādu situāciju risināšanā ir pārāk daudz nepilnību: "Kas ir tā ziņošanas sistēma sporta jomā, kur tieši ir jāvēršas, kurā situācijās, ja pasaka trenerim – nereaģē, pasaka, vadībai – nereaģē; ko tālāk? Tā sistēma šobrīd ir diezgan miglaina," teic centra pārstāve.

Par sporta nozari atbildīgajā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) norāda, ka

prioritāri par bērnu tiesību aizskārumu jāziņo Bērnu aizsardzības centram. To var darīt gan cietušais, gan kāds no cilvēkiem, kam rodas aizdomas.

"Ja līdzcilvēkiem ir šāda informācija un nereti arī tad, ja tās ir tikai aizdomas, bet nav apstiprinājuma, tad, protams, ir pienākums rīkoties. Pēc tam arī speciālisti var izvērtēt, ko tālāk, kam ziņot, kādas institūcijas iesaistīt, – to varētu izdarīt  Bērnu aizsardzības centrs. Pats svarīgākais ir vismaz nodot informāciju tālāk, lai šis notikums gadījums nepaliek bez ievērības. Tas ir pats svarīgākais," teic Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta direktore Amanda Vēja.

Lai gan pēdējos gados plašāka sabiedrība uzzinājusi par vairākiem gadījumiem, kad sporta treneri pārkāpuši robežu, plašākas vadlīnijas, par to, kā sporta skolām būtu jārīkojas, joprojām tikai top. Par nozari atbildīgā ministrija norāda – uzsvars būtu jāliek nevis tikai uz vadlīnijām, bet neklusēšanu.

"Šeit vairāk vērst uzmanību uz kopējo sabiedrības uzmanību – tieši uz ziņošana tad, kad mēs kaut ko ieraugām, un tā diemžēl mums ieskicējas, kā vislielākā problēma ir tad, kad apkārt daudzi zināja, bet diemžēl neziņoja," skaidro IZM Sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājs Juris Zīvarts.

Tikmēr viena no cietušajām sievietēm vēlreiz atgādina par notikušā nopietnību un sekām uz tālāko karjeru. Viņas ieskatā – pāridarītājs pat neapjauš, cik tās ir nopietnas. Jauniete sportu pameta tieši trenera rīcības dēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti