Sigulda decembra vidū pulcēja spēcīgākos parabobslejistus, ne pirmo reizi uzņemot Pasaules kausa sacensības.
"Mēs šo sporta veidu esam izveidojuši pirms 13 gadiem. Uzbūvējuši un sarūpējuši, lai viss notiktu," Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" pastāstīja Latvijas parabobsleja koordinatore Vita Kotāne. "Siguldā var notikt [Pasaules kausa posms] un labi [aizvadītas sacensības]. Ir tāds astoņkārtīgs prieks."
Pēc boba palaišanas trasē, ko veic ar mehānisku iekārtu, viss pārējais ir pilota rokās, un tālāk nav būtiskas atšķirības starp bobsleju un parabobsleju.
"Īsumā viss ir vienkārši. Ir mehānisms, tā saucamais palaidējs – magnēts. Uzliekam bobu – viņš pielīp. Ir palaišanas pults, pašūpinām, iedod zaļo gaismu, nospiež pogu, un starts," paskaidroja IBSF parasporta tehniskās delegācijas pārstāvis Uģis Žaļims.
Startā visi uzvaras pretendenti ir vienādās pozīcijās, tomēr ir arī būtiskas nianses.
"Daudzmaz vienādi – līdz piecām sekundes simtdaļām visi iekļaujas," braucēju startu raksturoja Žaļims. "Cits ir [svarā] vieglāks, cits smagāks, citam jāliek svari bobā. Tad jau tas ir atkarīgs no svara izvietojuma. Tomēr, ja visiem ir vienāds svars, tad izšauj [bobu] kādās divās sekundes simtdaļas [robežās]."
Parabobsleju vēl nevar atrast paralimpisko spēļu programmā – arī Milānas spēlēs tas, visticamāk, nebūs, bet olimpiskais 2030. gads Francijā ir parabobslejā nospraustais sapnis.
"Rezultāti ir tik blīvi. Tas ir neraksturīgi citiem paralimpiskajiem sporta veidiem, ka [tik] ļoti cieši," uzsvēra Kotāne. "Otro no sestās vietas šķir desmitdaļas. Tas liecina, ka ir ārkārtīgi līdzvērtīgi pretinieki. Beigu beigās viss jau notiek [sportistu] galvā."
Paralimpiskā statusa trūkums nemazina cilvēku vēlmi pievērsties parabobslejam.
"Lielākajai daļai [sportistu] mums ir ar karu saistītas traumas, avārijas un dažādi negadījumi dzīvē. Cilvēki, kam gribas adrenalīnu, kam gribas kaut ko citādāku," pastāstīja IBSF parasporta komitejas vadītājs Kristaps Kotāns. "Daudzi ir teikuši – man negribas tradicionālu sporta veidu. Tad viņi nāk [uz parabobsleju]. Ja ratiņkrēslā lec ar izpletni katru trešo dienu, tad šis arī ir viņam [atbilstošs sports]. Mums ir savs kontingents, kam ir vajadzīgs tas ātrums, ko šeit gūst."
Parabobslejists ir arī kanādietis Lūnijs Bisonets, kurš pēc izpletņlēkšanas negadījuma nav zaudējis vēlmi pilnvērtīgi dzīvot, pat ja nākas saskarties ar dažādiem izaicinājumiem.
"Katrs no mums ikdienā saskaras ar problēmām – svarīgākais, kā uz to skatās," uzsvēra Bisonets. "Brīžos, kad dzīvē piemeklē grūtības, ir tikai pašsaprotami atzīt, ka nav viegli. Tomēr tu vari turpināt šo frāzi ar vārdu "bet". Pasakot, ir grūti, bet... Tad vari turpināt ar pozitīvām lietām, visa pasaule būs tev atvērta. Ir cilvēcīgi reizēm būt drūmam, tomēr svarīgi pateikt – bet... Bet vismaz esmu dzīvs. Bet viss vēl nav zaudēts."
Startējot Siguldā pirmo reizi, titulētais Artūrs Klots izcīnīja divas uzvaras, uzstādīja jaunus trases rekordus un kārtējo reizi apliecināja savu piederību parabobsleja elitei.
"Uztraukums bija sākumā. [Apjausma par uzvaru] vēl nav pienākusi. Pēc pāris dienām tikai sapratīšu, ka ir labi nobraukts un viss izdarīts tā, kā vajag," atzina Klots.
Ar diviem skaistiem un perfektiem braucieniem Artūru apsveica arī Siguldas trases informatore Olga Lapšova, kura uzrauga laika ņemšanas sistēmas. Ar komplimentiem Olga nemaz tik bieži nebārstās.
"Viņš [Klots] vispār bez kļūdām, perfekti izbrauca. Tāpēc arī izteicu komplimentu," paskaidroja Lapšova. "Psiholoģiski viņš ir gatavs sacensībām. Šādi saņemties... Vakar pēc pirmā brauciena viņš tikai vienu [sekundes] simtdaļu bija priekšā. To vajag [mācēt] noturēt. Tu brauc otro braucienu un domā... galvu ne tā pagriezīšu, un viss... būšu otrais, bet viņš to visu izturēja. Pagrieza galvu pareizi."
Klots ir uzvarējis 10 Pasaules kausa posmos, divreiz pasaules un Eiropas čempionātos. Šosezon viņš cīnās par uzvaru arī Pasaules kausa kopvērtējumā.
"Cilvēki vairāk zina, ar ko mēs nodarbojamies, kā tas izskatās un kā tas notiek," parabobsleja augošo atpazīstamību raksturoja Klots. "Pagājušajā gadā Pasaules kauss bija kopā [ar pārējiem bobslejistiem], un mēs parādījām, ka varam nobraukt [līdzvērtīgi]. Manuprāt, [parabobslejs] lēnā garā paliek populārs."
