EPK nevar pieņemt gala lēmumu jautājumā par agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas dalību Parīzes spēlēs, jo tā ir SPK kompetence. Tomēr SPK apzinās, ka 10–15 Eiropas valstu pēkšņš dalības atteikums nozīmē paralimpisko spēļu praktisku izjukšanu, paskaidroja Apine.
LPK mērķis EPK ģenerālajā asamblejā Rīgā ir panākt atbalstu Latvijas priekšlikumam parakstīt vienošanos par Eiropas kopīgu nostāju un gatavību boikotēt Parīzes spēles, ja tajās piedalīsies Krievija un Baltkrievija, turklāt saglabājot iespēju paziņot par boikotu pat 24 stundas pirms spēļu sākuma. Ir gan arī citu delegāciju 12 līdzīgi citi priekšlikumi, un EPK biedriem būs iespēja sarunās vienoties par kopīgu nostāju.
"Starptautiskā Paralimpiskā komiteja ļoti baidās no Eiropas valstu boikota, jo viņi apzinās, ka tas būtu ļoti spēcīgs un savā ziņā spēlēm iznīcinošs lēmums," teica Apine. "Likmes ir ļoti augstas. Es neesmu pārliecināta, vai krievu un baltkrievu dēļ organizatori ir gatavi riskēt ar spēlēm kā tādām."
Latvijas nostāju pirms asamblejas sākuma esot gatavas atbalstīt vismaz 10 valstis.
Līdzšinējās sarunas ar citu delegāciju pārstāvjiem apliecināja jautājuma svarīgumu un situācijas izpratni, pastāstīja Apine. Jau notikušās sarunas arī stiprināja pārliecību, ka Latvija savā nostājā nav viena un ir iespējams sasniegt izvirzītos mērķus. Katra dalībvalsts var pieņemt individuālus lēmumus, bet ir svarīgi spēt vienoties par kopīgu nostāju laikā, kad ar karu Ukrainā tiek grauta Eiropa, uzsvēra Apine.
Eiropas Paralimpiskajā komitejā ir 54 biedri, tajā skaitā 46 valstis un astoņas sporta organizācijas. Dalību asamblejā nav pieteikusi Turcija, Bulgārija un Armēnija, Latvijas Radio pastāstīja LPK prezidente Daiga Dadzīte. Pēdējā brīdī uz Rīgu doties atteicās Islandes, Norvēģijas, Zviedrijas un Kipras pārstāvji, kas aizbildinājās ar, viņuprāt, Latvijā nepietiekamo drošību, un asamblejas darbā iekļausies attālināti. Tomēr par svarīgāku Dadzīte uzskata, ka klātienē piedalīsies Lielbritānijas, Francijas, Spānijas un citu paralimpiskā sporta lielvalstu pārstāvji.
Īpašs uzsvars uz centieniem nepieļaut agresorvalstu dalību paralimpiskajās spēlēs ir tādēļ, ka Krievija pavēstījusi par gatavību iekļaut delegācijā personas, kas karojušas Ukrainā.
Premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") piektdien Latvijas Radio pauda, ka Latvijai lēmums par spēļu iespējamu boikotu būtu jāpieņem laikus kopā ar sabiedrotajiem, ieklausoties Ukrainas viedoklī. Nebūtu godīgi pret sportistiem paziņot par boikotu 24 stundas pirms spēļu sākuma, sacīja Siliņa.
"Lēmumam ir jābūt ātrāk, esam sarunu procesā ar Ukrainu," piebilda Siliņa un atzina – ja Ukraina spēlēs piedalīsies, arī Latvija, visdrīzāk, darīs tāpat.
Premjere arī atgādināja, ka Saeimas deputāti nosūtījuši vēstuli Francijas parlamentam, aicinot apsvērt iespēju liegt valstī iebraukt un uzturēties Krievijas un Baltkrievijas sportistiem.
KONTEKSTS:
Starptautiskā Paralimpiskā komiteja 2022. gada novembrī uz nenoteiktu laiku apturēja Krievijas un Baltkrievijas dalību organizācijā par nespēju pildīt statūtos paredzētās prasības. Savukārt 2023. gada septembra beigās SPK biedri ar balsu vairākumu atbalstīja Krievijas un Baltkrievijas paralimpisko komiteju daļēju diskvalifikāciju, kas praksē nozīmē iespēju abu agresorvalstu sportistiem startēt neitrālu dalībnieku statusā.
Parīzes paralimpiskās spēles 2024. gadā risināsies no 28. augusta līdz 8. septembrim.
