ĪSUMĀ:
- Siguldas bobsleja un kamaniņu trases rekonstrukcijai varētu būt nepieciešami vismaz 58 miljoni eiro
- Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas prezidents Einars Fogelis aicina nosaukto summu vērtēt piesardzīgi
- Izglītības un zinātnes ministrijā pieļauj iespēju daļu tēriņu atgūt par Siguldas trases iznomāšanu olimpiskajām sacensībām
- Latvijas Olimpiskā komiteja uzsver olimpisko spēļu nozīmi arī ārpussporta norisēs
- Par iespējām Latvijā uzņemt arī olimpisko hokeju un šorttreku izskan dažādi viedokļi
- Zviedrijas valdība lēmumu par olimpisko kandidatūru varētu pieņemt 31. oktobrī
- Nav informācijas par organizatoru vēlmi noskaidrot sabiedrības viedokli olimpisko sacensību rīkošanai Latvijā
Jau gadu Zviedrijas un Latvijas olimpiskās komitejas uztur dialogu par kopīgu kandidēšanu uz 2030. gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanu. Stokholma un Sigulda kopīgi pretendēja arī uz 2026. gada ziemas spēļu rīkošanu, bet zaudēja Itālijas kandidatūrai. Tieši ar sacensību sarīkošanu ledusrenes disciplīnā Itālijā ir lielākie sarežģījumi – sākotnēji plānotā Kortinas d’Ampeco trases rekonstrukcija nenotiks, un kā alternatīvu izskata Īglsas trasi Austrijā vai 2006. gada Turīnas olimpiskajās spēlēs izmantotās Čezānas trases atjaunošanu, kam arī nepieciešami nozīmīgi finanšu resursi.
Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas (FIL) un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Einars Fogelis pastāstīja, ka FIL nepārtraukti uztur ļoti ciešu saikni gan ar Starptautisko Olimpisko komiteju (SOK), gan ar Milānas/Kortinas spēļu orgkomiteju. Fogelis gan atturējās vērtēt, kā Itālija sarīkos olimpiskās ledusrenes sacīkstes, aicinot jautājumus uzdot tieši olimpiskajai orgkomitejai.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) norādīja, ka Siguldas trases rekonstrukcija izmaksātu 58 miljonus eiro.
Pirms vairākiem gadiem, kad Stokholma un Milāna kopīgi pretendēja uz 2026. gada spēļu uzņemšanu, Latvijas valdībā skatīja bobsleja un kamaniņu trases attīstības plānus, iezīmējot 50 miljonus eiro objekta kapitālai pārbūvei. Atbalsts Siguldas bobsleja un kamaniņu trases infrastruktūras attīstībai tika iekļauts arī Latvijas nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam.
Fogelis gan uzsvēra, ka pašlaik neviens Latvijas pārstāvis nav griezies kādā starptautiskajā sporta federācijā ar ekspertīzes lūgumu.
"Tā ka es būtu ļoti uzmanīgs šobrīd ar šādas [Siguldas trases rekonstrukcijai nepieciešamās] summas nominēšanu," piebilda FIL un LSFP prezidents.
IZM sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs saskata iespēju daļu rekonstrukcijai nepieciešamo līdzekļu vēlāk atgūt par Siguldas trases infrastruktūras iznomāšanu.
"Tas arī būtu veids, kā valsts varētu daļēji atgriezt tos ieguldījumus. No tiem 58 miljoniem [eiro], kaut vai 10–20% atgriežot nomas veidā, tas ir tikai okei," teica Šteinbergs.
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks nenoliedz, ka Siguldas trases rekonstrukcijai būtu nepieciešamas lielas investīcijas, tomēr olimpiskās spēles, pēc viņa teiktā, nav tikai sporta notikums.
"Tas ir pasaules otrs lielākais [olimpiskais sporta] pasākums, un tas nav tikai tīrs sporta pasākums," teica Lejnieks. "Es to redzu daudz plašāk, un tāpēc mums ir sarunas ar zviedriem, ka, iespējams, Sigulda ir viena vieta, kur varētu notikt sacensības, bet tikpat labi mēs turpinām sarunas par to, ka arī kāds no sporta veidiem varētu notikt Rīgā. Tas jau ir papildinājums, un noteikti, ja šis process ies uz priekšu, mēs par to turpināsim runāt."
Šoreiz Latvijas puse grib rīkot ne tikai renes sporta veidu sadaļu, bet uzņemt arī šorttreku un hokeju Rīgā.
IZM sporta departamenta direktors Šteinbergs to uzskata par atbalstāmu pozīciju.
"Tā ir diezgan loģiska ideja – ja mēs piedalāmies tāda būtiska pasaules līmeņa pasākuma organizēšanā, kāpēc nedaudz vairāk no tiem svētkiem nepasmelties Latvijas kontekstā?" sacīja Šteinbergs. "Īpaši hokejs, kas ir mūsu tautas asinīs, – kāpēc, lai nepamēģinātu arī hokeju piesaistīt šeit?"
Olimpiskajās spēlēs pieredzējušais sporta žurnālists Dainis Caune centienos iegūt rīkošanas iespēju citos sporta veidos uzskata par apdraudējumu kopējām Latvijas olimpiskajām izredzēm.
"Mūsu ambīcijas var to sabojāt, jo mēs tagad sākam lekties drusku ar Siguldu," teica Caune. "[Zviedrijai] turpat blakus [Norvēģijā] ir Hunderfosenas trase, Lilehammeres trase, kas ir daudz tuvāk Stokholmai. Es pat brīnos kāpēc viņi nav piedāvājuši."
LOK ģenerālsekretārs Lejnieks runas par norvēģu iespējamo iesaisti dēvē par spekulācijām un baumām.
"Dzirdot, ka šāda bauma Latvijā ir palaista, ka mēs ar kaut ko riskējam, pirms pusotras nedēļas mums bija Eiropas Olimpisko komiteju asambleja Turcijā, un mēs šo baumu palūdzām nokomentēt," stāstīja Lejnieks. "Bija ļoti skaidra atbilde: "Tā ir bauma! Šobrīd ar nevienu papildus nerunā." Tad nu tie, kas nodarbojās ar baumām, lai nodarbojas ar baumām. Mums ir konkrētas tiešas sarunas ar Zviedrijas Olimpisko komiteju."
Arī IZM sporta departamenta direktors Šteinbergs sacīja, ka
Zviedrijas puse Latvijas vēlmi olimpiskajās spēlēs uzņemt ne tikai ledusrenes sporta veidus uzņēma lietišķi un solīja jautājumu apspriest valdības līmenī.
"Tas ir loģisks Latvijas puses sadarbības piedāvājums uz Zviedrijas puses aicinājumu sadarboties," Latvijas puses plašākās olimpiskās vēlmes raksturoja Šteinbergs.
Tagad galvenais sagaidīt 31. oktobri, kad Zviedrijas valdība pieņems gala lēmumu par kandidēšanu uz 2030. gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanu. Ja iznākums būs pozitīvs, sāksies īstais darbs kandidatūras pieteikuma veidošanā.
Nav gan informācijas, vai Latvijā plānots sarīkot aptauju, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par nepieciešamību uzņemt ziemas olimpiskās spēles.
Šveicē iepriekš vairākkārt referendumā tika noraidīta ideja uzņemt ziemas olimpiskās spēles, turpretim sabiedrības vairākuma atbalstu aptaujā guva nodoms sarīkot olimpiādi 2030. gadā. Aptauju rezultāti ir būtiski ietekmējuši olimpisko organizatoru nodomus arī Japānā un Ziemeļamerikā.
Rīkotājiem arī jārēķinās, ka līgums par olimpisko spēļu uzņemšanu paredz atļauju iebraukt rīkotājvalstī visām SOK akreditētajām personām neatkarīgi no viņu pilsonības.
