Daugaviņš neslēpj, ka saņems pensiju par gadiem, kas nospēlēti Nacionālajā hokeja līgā (NHL), bet par Šveici gan nav skaidrības. "Man šķiet, ja policistiem un armijas cilvēkiem ir kāda izdienas pensija, būtu pareizi, ka valsts atbalstītu arī augstākā ranga sportistus līdzīgā veidā. Proti, ja tu nospēlē gadus, pārstāvot valsti kādos augstākā ranga turnīros vai čempionātos, tas rezultētos arī finansiāli. Ne tikai kā gods.
Piemēram, ja tu nospēlē desmit pasaules čempionātos, tad tev tiek garantēta vidējā valsts pensija.
Ja nospēlē vēl piecus gadus, tad pieliek vēl kaut ko klāt. Tad arī spēlētāji būtu gatavi ziedot sevi, zinot, ka ir valsts garantējums pēc tam. Tas būtu solīdi," uzskata hokejists.
Daugaviņam šis čempionāts, kurā Latvijas valstsvienība izcīnīja vēsturē augstāko panākumu – bronzu, bija vienpadsmitais, kurā viņš piedalījies. Latvijas izlasē viņš spēlējis arī trijās olimpiskajās spēlēs.
"Ja par to pienāktos valsts atbalsts, tad būtu drošības sajūta, ka tu nepaliksi pilnīgi bez nekā.
Jo 45 gados hokejistam nāk ārā visas vecās traumas, daļa no hokejistiem paliek par tādiem pusinvalīdiem. Spēlējot dakteri ir pieejami katru dienu, bet tāpat – dzelži pa visu ķermeni, ceļi salauzti, klibi, muskuļi..." norāda hokejists.
Daugaviņš atklāj: "Man jau tagad vienai rokai ir zaudēti 50% kustību, bet man nebūs nekādu sociālu garantiju, ka es varēšu to iet un ārstēt. No agras jaunības esmu bijis prom, man nekas nepienākas. Bet rūpes no valsts puses par to, ka sportistiem būtu atbalsts arī pensijas vecumā, būtu veids, kas cilvēkus motivētu iet un ziedot savu ķermeni lielajam sportam, pārstāvēt savu valsti. Ja izdodas izsisties līdz tam profesionālajam līmenim, kad ir jāizšķiras: iet tālāk pasaules līmeņa komandās vai ne, tad tā būtu motivācija."
Spēlējot izlasē, katram spēlētājam ar Latvijas Hokeja federāciju (LHF) ir līgums par dienas naudu, kas ir tīri simboliska – degvielai līdz treniņam un atpakaļ, un sanāk arī saldējumam. "Un tad ir līgums, ka mēs saņemam prēmiju par sasniegumiem. Un sākums, lai saņemtu prēmiju, ir iekļūšana ceturtdaļfinālā. Šogad laikam bija piektā reize vēsturē, kad Latvija tika ceturdaļfinālā. Man pašam tas bija pirmais ceturdaļfināls.
Tad rēķiniet paši, cik reizes esmu spēlējis tikai goda dēļ vien. Algas jau nav. Un tu ziedo arī savu atvaļinājumu.
Tā ka nav tā, kā cilvēki domā, ka mēs te finansiālas ieinteresētības dēļ spēlējam. Visi spēlētāji naudiņu nopelna ārzemēs, savos klubos. Tik, cik tu tur vari nopelnīt, un tas prasa daudz – izsisties tur," uzsver hokejists.
Hokejistu galvenā motivācija spēlēt izlasē ir mīlestība pret savu valsti, mīlestība pret sportu. "Negribas pievilt cilvēkus, kas tev uzticas," norāda hokejists.
