ĪSUMĀ:
- Basketbola lietpratēji nesaskata uzlabojumus sistēmā augstāku rezultātu sasniegšanai
- Rosinājums pulcēt jaunos talantus vienkop internātā atduras pret finanšu jautājumu
- Profesionālo klubu devums jauno spēlētāju attīstīšanā ir nestabils un nereti solījumiem neatbilstošs
- Gulbenē sporta skolā izveidotais basketbola internāts kļuvis par valstī nozīmīgu talantu kalvi
- Ilgtermiņā jauno spēlētāju attīstību Gulbenē kavē reģionālas augstskolas neesamība
2023. gada vasarā skats uz dzīvi labāks ir meiteņu basketbolā, kur augstākajā divīzijā pārstāvētas visu vecuma grupu izlases, tostarp U-20 basketbolistes Eiropas čempionātā izcīnīja sudraba godalgas. Puišiem U-16 izlase augusta pirmajā pusē spēlē elites grupā, U-18 basketbolisti uzvarēja B divīzijā un nākamgad atgriezīsies elitē, bet U-20 puišiem sniegums bēdīgs – vien 13. vieta 20 komandu konkurencē B līmenī.
Basketbola aģents un jaundibinātā kluba "Rīgas Zeļļi" ģenerālmenedžeris Artūrs Šēnhofs uzskata, ka
pašreizējā situācija būtiski neatšķiras no stāvokļa desmitgadi iepriekš.
"Tagad, protams, publiski tas izskatās pēc katastrofas, ir jāceļ tracis, bet es neredzu, ka pirms 10 gadiem kaut kas būtu saturiski ļoti citādāks, nekā ir šobrīd," teica Šēnhofs. "Ko mēs varam pārmest paši sev – kāpēc sistēma nav par 20% labāka?"
Savukārt U-16 zēnu izlases treneris un BS "Tukums" dibinātājs Mārtiņš Tīss saskata, ka Latvijā labākus rezultātus gaida, neuzlabojot darba metodes.
"Desmit gadu griezumā, kopš esmu basketbola sistēmā, es tādus acīmredzamus uzlabojumus, problēmu risinājumus nejūtu," uzsvēra Tīss. "Man ir sajūta, ka braucam ar vecu mašīnu un mēģinām sacensībās uzvarēt. Citi paliek jaudīgāki, mašīnas montē, mēs braucam ar to pašu un gaidām kādu paātrinājumu, bet es neticu, ka tāds atnāks, atklāti sakot."
Basketbola speciālisti vērtē, ka Latvijas jaunatnes basketbols pēdējo gadu laikā noteikti nav regresējis, vienkārši citas valstis ir attīstījušās daudz platākiem soļiem.
Latvijas Basketbola savienības (LBS) Treneru komisijas vadītājs Agris Galvanovskis, kurš ir arī U-16 zēnu izlases galvenais treneris, uzskata, ka talanti būtu jāpulcē vienkopus. Vēlams – speciāli izveidotā basketbola internātā.
"Mēs tagad redzam, kāds ir LJBL [Latvijas jaunatnes basketbola līgas] līmenis. Attiecībā pret vāciešiem, turkiem, ar ko mēs spēlējām, nevelkam līdzi," paskaidroja Galvanovskis. "Tāpēc vajag darīt ko tādu [ieviest internātu], bet tas viss atduras pret naudu, pret sponsoriem."
Darbs talantīgo spēlētāju attīstīšanā Latvijā norit haotiski. Eksperti uzskata, ka
vadošā loma būtu jāuzņemas profesionālajiem klubiem, taču tiem pietrūkst stabilitātes gan iecerēs, gan izpildījumā.
LBS Treneru komisijas vadītājs Galvanovskis uzskata, ka klubiem ir jāļauj strādāt tā, kā tie uzskata par pareizu. LBS uzdevums būtu pulcēt vienkopus tos jauniešus, kuri vēl nav noslēguši līgumus ar profesionāliem klubiem, bet ir gana talantīgi, lai viņos investētu darbu un līdzekļus. Lielākajai daļai šādu jauniešu izaugsmi kavē līdzvērtīgu pretspēlētāju trūkums, kas ir ierasta situācija mazākos reģionos.
"Ir jārada internāts bērniem, kuri vieni paši palikuši komandā. Viņiem nav sparinga, nav ar ko trenēties. Nav tādu pašu parametru," teica Galvanovskis. "Viņš vienkārši bradā, visus uzvar treniņu procesā, un viss ir kārtībā. Sākumā viņš to iegūst – sajūtas laukumā un visu pārējo, bet vēlāk ir jāliek kopā ar tādiem pašiem spēlētājiem."
Savukārt Latvijas Universitātes Sporta centra direktors Uģis Bisenieks norādīja, ka
klubu solījumi attīstīt jaunos pašmāju spēlētājus ātri izčākst.
"Katru gadu kāds, vismaz divi klubi, paziņo: "Mēs attīstīsim jaunos, būsim talantu akadēmija!" sacīja Bisenieks. "Nu, jā. Kāds uz to nopērkas, bet decembrī, pat ātrāk, jau ir cits skats."
Talantu pulcēšanas pieeju sākusi īstenot Gulbene, kur vietējās sporta skolas internātā meistarību slīpē nepilns desmits jauno basketbolistu no tuvējās apkaimes un viens pat no Rīgas.
Šogad jaunatnes izlašu kandidātu lokā bija desmit gulbenieši, ieskaitot tos, kuri nesen pārcēlušies uz Rīgas vai ārzemju komandām.
"Mēs jau te smējāmies, ka uz kādiem 30 bērniem desmit ir izlasē. Kādi 30% ir realizācija," sacīja basketbola treneris Gulbenē Oskars Vīksna. "Smieklīgi, bet prieks par to."
No Gulbenes ir divi no pēdējo gadu spilgtākajiem talantiem – 16 gadus vecais Adrians Andževs aizvadījis pirmo sezonu Madrides "Real" akadēmijā, savukārt Ričards Aizpurs 15 gadu vecumā jau gadu meistarību slīpē prestižajā Itālijas akadēmijā "Stella Azzurra".
Gulbenes pieaugušo komanda Latvijas Basketbola līgas elites divīzijā nespēlē jau 14 gadus, tāpēc talantīgākie spēlētāji agri pamet dzimtās mājas.
Gulbenes novada Sporta pārvaldes vadītājs Lauris Krēmers par būtisku trūkumu jauno spēlētāju attīstībā uzskata augstskolas trūkumu.
"Tā ir mūsu reģiona lielākā problēma – Gulbenē nav augstskolas," paskaidroja Krēmers. "Es redzu, ka tas ir tāds nākotnes modelis Latvijā – kopā strādā sporta skola, pašvaldība, klubs un augstskola. Tāds, manuprāt, ir ideālais modelis, kā strādāt."
Basketbols ir otrs masveidīgākais sporta veids sporta skolu sistēmā. Latvijas Televīzija turpinās analizēt, cik efektīvi valsts un pašvaldību resursus tērē jauno spēlētāju attīstīšanā.
