Izrādes pamatā ir Zigmara Liepiņa mūzika un Jāņa Jurkāna dziesmu teksti, kas radīti pirms 35 gadiem tolaik Latvijas Drāmas teātra izrādei. Diemžēl iestudējums līdz skatītājiem tā arī nenokļuva cenzūras aizlieguma dēļ, jo dziesmu teksti tika atzīti par pretvalstiskiem. Kā šīs dziesmas sasaucas ar mūsdienu kontekstu, par to varēs spriest jaunajā izrādē, ko veido režisors Ivars Lūsis.
"Jēzus mums māca mīlēt savus ienaidniekus, bet es nevaru. Es to nespēju. Es gribu, lai angļi sadeg elles liesmās. Es pati gribu aizdegt šīs liesmas," - Žannu d’Arku bērnībā izrādē atveido Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča. Viņai ir 13 gadu, viņai ir labi panākumi dažādos vokālistu konkursos, viņa apgūst arī skatuves mākslu. Bet galvenā titullomas atveidotāja izrādē ir dziedātāja Ginta Krievkalna.
Izrādes režisors Ivars Lūsis stāsta, ka Ginta Krievkalna titullomai izvēlēta gan vokālo dotumu dēļ, gan tādēļ, ka viņai piemīt kas fascinējoši magnētisks. "Viņai piemīt šī neizskaidrojamā harisma. Mums ir kur tiektie un vēl strādāt pie aktieru meistarības, bet, veidojot šādu "Žannu d'Arku", manuprāt, tur ir vajadzīga meitene ar šādu neikdienišķu harismu," saka Ivars Lūsis.
Ginta Krievkalna atzīst, ka darbs pie lomas nav viegls, taču ļoti palīdz Zigmara Liepiņa mūzikas spēks, jo īpaši tituldziesmā "Par svētavotu". "Mūzika ir tik emocionāli piesātināta, ka tā burtiski pati man plēš dvēseli uz pusēm. Godīgi sakot, šīs dziesmas laikā man patiešām gribas kliegt, tas nāk gandrīz vai dabiski," norāda Ginta Krievkalne.
Viņa atzīst, ka sākotnēji viņai bijis ļoti grūti identificēties ar Žannu D’Arku, jo šķitis, ka viņa pati ir diametrāli pretējs cilvēks šim tēlam. Viņa mēģinājusi Žannas būtību izskaitļot gluži vai matemātiski, bet tas nav devis rezultātu, un tad viņa atslēgu atradusi pavisam citā veidā.
"Vienā brīdī es pilnīgi nejauši sapratu, sēžot mēģinājumā zālē, skatoties, kā mēģina citas ainas, es sāku lūgties - Žanna, lūdzu, atnāc pie manis. Kaut kā smieklīgi izklausās. Un tad es sapratu, ka uz to brīdi es sajutos ērti beidzot, nezinu, es to nevaru izskaidrot. Un tad vēl dažas reizes es patiešām palūdzos - Žanna, ja tu esi, tad atnāc pie manis. Es to nevaru izskaidrot, bet ar to brīdi man ir palicis vieglāk, man vairs nav jādomā par to, kāda viņa ir, es patiešām sāku viņu sajust," atklāj Ginta Krievkalne.
Dziedātāja stāsta, ka viņa ļoti labi var izjust Žannas d’Arkas pilnīgo atdevi Dievam, bet daudz grūtāk ir saprast, kā cilvēks ar tik dziļu ticību sirdī ir gatavs izliet tik daudz asiņu. Šis būs arī viens no pārdomu jautājumiem izrādē, norāda Ivars Lūsis.
"Sanāk, ka, ejot kaujās un nogalinot cilvēku, viņi tomēr iet pret Dieva likumiem. Mēs apskatām arī šo pusi, mēs nebūvējam baigo pieminekli Žannai d'Arkai kā svētajai, kā moceklei, jo Žanna d'Arka pati uzdod jautājumu - vai tiešām tas bija Dievs, kas mani vadīja tanī brīdī, vai arī es tikai ļāvos saviem māņiem. Mums ir diezgan daudzpusīgi apskatīts ticības moments," saka Ivars Lūsis.
Viņš tomēr jo īpaši akcentē, ka izrāde nebūs tradicionāls skatījums uz Žannu d’Arku. Viņas pašas dramatiskā līnija, protams, tiks saglabāta, bet tai pašā laikā īpaši spilgti tiks izgaismoti apkārt notiekošie politiskie procesi un cilvēku rīcības modeļi, kas diemžēl ir mūžam nemainīgi.
"Žanna d'Arka ir pietiekami zināms vārds. Visiem ir izstrādājies diezgan vienots priekšstats, ka tas ir drūmi, šausmīgi, ka meitene tiek sadedzināta kaut kā vārdā un tamlīdzīgi. Tāpēc varbūt skatītāju nedaudz biedē tas, ka - ai, nu ko es tur iešu atkal skatīties kaut kādas kara šausmas. Tad es gribētu visus šos skatītājus paaicināt uz mūsu izrādi, jo mums ir nedaudz netradicionāls skatījums. Es teiktu, ka šis piegājiens, kādu es tagad mēģinu lietot, iestudējot šo izrādi, balansē kaut kur gandrīz uz komēdijas robežas," atklāj Ivars Lūsis.
Muzikālās izrādes radošajā komandā ir arī aktieri Rūdolfs Plēpis, Ivars Brakovskis, Jānis Jarāns, Raimonda Vazdika, Jānis Kirmuška, Dainis Porgants un vēl citi. Pirmizrāde koncertzālē "Rīga" būs skatāma piektdien, 6.martā.
