Ceturtdienas, 29. februāra, rītā "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ), Kultūras ministrijas (KM) un JRT lūgtie viesi sanāca uz svinīgo JRT ēku kompleksa atklāšanu renovētajā un pārbūvētajā mājvietā Lāčplēša ielā 25, kur teātris jau martā atgriežas no pielāgotajām telpām Tabakas fabrikā Miera ielā.
Skatītāji JRT mājās Lāčplēša ielā 25 tiek gaidīti no 19. marta.
Izbūvēts jauns pagrabstāvs teātra dekorāciju darbnīcām un jauni šņorbēniņi, atjaunota Lielā zāle, modernizēta skatuve, tapušas divas jaunas zāles skatītājiem, trīs mēģinājumu zāles aktieriem, un mūsdienīgas, skaistas telpas visiem teātra darbiniekiem – tā Jaunā Rīgas teātra renovētā un pārbūvētā ēku kompleksa oficiālajā atklāšanā uzskaitīja "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) vadība. JRT mājvietu būvnieki ekspluatācijai nodeva jau decembra beigās, bet šodien kultūras iestādes vadība beidzot saņēma arī ēkas atslēgas.
Saksofona skaņas, šampanietis, svētku runas un pēc tam ekskursija, kur vienu no grupām vadīja arī arhitekte Zaiga Gaile. Lūgtie atklāšanas viesi, starp tiem arī kultūras ministre Agnese Logina no "Progresīvajiem", varēja pārliecināties par Jaunā Rīgas teātra telpu pārmaiņām jau no pirmajiem soļiem, kas uz teātra ieeju tagad jāmēro nevis tieši no Lāčplēša ielas kā agrāk, bet gan no iekšpagalma puses.
Arhitekte Zaiga Gaile, kas uz paveikto noskatījās ar patiesu gandarījumu, par savu mīļāko vietu atjaunotajā teātrī Latvijas Radio intervijā smejoties nosauc Vīna zāli: "Tā ir centrālā telpa virs ieejas vestibila, kur visi satiekas un svin."
Tikmēr teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis, atceroties grūtības, kas bija jāpārvar ēku kompleksa atjaunošanas laikā, saka:
"Protams, gāja traki, bet šodien mēs patiešām peripetijas un kaislības aizmirstam, jo galvenais ir rezultāts. Un rezultāts ir fantastisks. Apbrīnojami labs. Tas ir brīnišķīgs."
Jaunajā zālē, kur notika atklāšanas pasākums, bija redzami arī aktieri Kaspars Znotiņš, Čulpana Hamatova un Gundars Āboliņš, taču drīz vien arī režisors Hermanis pameta svinību vietu, lai steigtos uz mēģinājumu vēl pagaidu telpās Tabakas fabrikā.
Teātra valdes locekle Gundega Palma jautāta, kā plānota pārvākšanās – vai kādu brīdi teātris strādās divās vietās, atbild: "Izrādes nebūs vienlaicīgi. Līdz 10. datumam spēlējam Tabakas fabrikā, tad ir neliela pauze, apmēram 10-12 dienas, pēc tam sākam darbu šeit. Palēnām to visu darīsim. Skaidrs, ka tas ir ambiciozi, bet ticu, ka tiksim ar visu galā."
VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevics intervijā Latvijas Radio precizēja bilanci skaitļu izteiksmē: JRT ēku kopējā platība tagad 9500 m2, divreiz vairāk nekā tas bija iepriekš, bet naudiskā izteiksmē pārmaiņas summējas 37 miljonos eiro bez PVN, šī summa gan ietverot arī piecu gadu apsaimniekošanu inženierkomunikācijām un tehnoloģijām. Šo Griškevics nosauca par ražas gadu, jo, neskatoties uz inflāciju, VNĪ izdevies pielikt punktu daudzām iecerēm kultūras iestāžu ēku jomā.
Atzīmējot teātra pieredzēto, šogad izdota arī grāmata par JRT vēsturi "Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās". Vienpadsmit stāsti un vairāk nekā 130 bildes par teātra dzimšanu un dzīvi ir pieejami teātra veikalā kopš februāra sākuma.
JRT Lielās zāles atklāšana
Pirmo jauniestudējumu Lāčplēša ielā – izrādi "Sapņu tulkotāju sekta" pēc Milorada Paviča romāna "Hazāru vārdnīca" – veido teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.
"Septiņus gadus, kopš bijām prom, domājām un nevarējām izdomāt, ar kādu izrādi atklāt jauno Jauno Rīgas teātri? Tas nebija viegli, jo gribējās atrast ideju un materiālu, kam vajadzēja atbilst pārāk daudz kritērijiem. Lai tur būtu lomas visiem JRT aktieriem. Lai tā būtu izrāde arī par mūsu, Jaunā Rīgas teātra, kompāniju un tās vēsturi. Lai tā būtu izrāde par aktiera un teātra dabu. Lai tā būtu izrāde arī par trauksmaini sarežģīto laiku, kurā dzīvojam. Lai šī izrāde būtu metafora arī par Latvijas likteni un tās iespējamo nākotni. Lai šī izrāde būtu ceļojums laikā un telpā, apkārt visai pasaulei un cauri visiem laikiem. Lai tajā krustotos visas cilvēka dzīves horizontāles un vertikāles. Lai tā izrāde būtu poētiska un lai tās teksts būtu ar visaugstāko literatūras zelta provi. Uzdevums atrast šādu materiālu var likties neiespējams. Bet mums tas izdevās. Milorada Paviča romāns "Hazāru vārdnīca" deva iedvesmu šai JRT atklāšanas izrādei. Tas ir stāsts par kādu senu un teiksmainu tautu, hazāriem, kuri patiešām dzīvoja pirms 1000 gadiem, apmēram tai pašā teritorijā (starp Kaspijas un Melno jūru), kur tagad Ukrainā izšķiras pasaules un arī mūsu liktenis. Un visbeidzot. Bija svarīgi, lai šajā izrādē būtu tas, ko mums JRT patīk darīt vislabāk. Darīt ko tādu, ko neesam nekad darījuši pirms tam," stāsta Hermanis.
Izrādē piedalās visi teātra trupas aktieri. Atklāšanās izrādes JRT Lielajā zālē 19., 20., 22., 23., 26., 27., 28., 30. martā un 5., 6. un 7. aprīlī.
Filma "Kur mājo teātris?"
Tapusi arī filma "Kur mājo teātris?" – dokumentāla koncertfilma par pēdējo JRT sezonu leģendārajā teātra namā. Par došanos prom un atgriešanos. Koncertfilma ir mēģinājums notvert to īpašo atmosfēru, kas valdīja vēsturiskajā namā pirmajos 20 JRT pastāvēšanas gados un turpina valdīt arī šodien. Dienas un naktis, ziedi un aplausi, smiekli un asaras, un, protams, aktieri. Režisors – Gatis Šmits.
Filma JRT Lielajā zālē 2., 3. un 4. aprīlī.
JRT Jaunās zāles atklāšana
Ar izrādi "Melnais gulbis" pēc F. Dostojevska romāna "Idiots" tiks atklāta JRT Jaunā zāle – unikāla skatuve, kādas vecajā Lāčplēša ielas teātrī nemaz nebija. Šis ir pilnīgi jauns spēles laukums, kas piedāvā vēl nebijušas tehniskās iespējas, stāsta teātra pārstāvji.
"Melnā gulbja" teorija ir zinātniska metafora par notikumu, kurš nāk absolūti negaidīts, neparedzams un kas pilnībā izmaina pastāvošo situāciju. Šo apzīmējumu lieto gan ekonomikā, gan militārajā leksikā, gan politikā. Šis apzīmējums vēsturiski radies no pieņēmuma, ka melni gulbji dabā neeksistējot. Līdz pēkšņi vienā jaukā dienā Austrālijā tika atklāts šīs sugas pārstāvis.
"Mūsu izrādes gadījumā "melnā gulbja" metafora ir atsauce gan uz krievu klasisko baletu, gan uz aktuālo politisko kontekstu, gan uz Dostojevska romāna "Idiots" dažiem varoņiem," norāda teātrī.
"Šī tik sen atpakaļ sarakstītā parafrāze par Mariju Magdalēnu un Jēzu Kristu, kurš augšāmcēlies, šodienas kontekstā liek paskatīties uzmanīgāk un pārlasīt romānu rūpīgāk – ko tad īsti autors mums ir gribējis pateikt? Un vai tik mēs neesam kaut ko pārpratuši vai pārāk ilgi aizkavējušies savās ilūzijās?" teikts izrādes aprakstā.
Režisors un scenogrāfs – Alvis Hermanis. Lomās – Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Baiba Broka, Gundars Āboliņš, Vilis Daudziņš, Jevgēnijs Isajevs, Sandra Kļaviņa, Inga Tropa, Jānis Grūtups vai Ivars Krasts, Evelīna Priede, Agate Krista, Aminata Grieta Diarra, Ritvars Logins, Dāvids Pētersons, Sabīne Tīkmane, Toms Harjo.
Jaunās zāles atklāšanas izrādes 10., 12., 14., 16., 17., 18., 23. un 24. aprīlī.
JRT Mazās zāles atklāšana
Izrāde bērniem un viņu vecākiem "Bilžu vakars ar Sprīdīti" atklās JRT Mazo zāli. Pasaka un bērnība pamazām pārvērtusies ikdienā un pieaugušo dzīves ritmos, bet varbūt šī saikne ar pasaku nav zaudēta, varbūt mēs varam kopā atcerēties, atgriezties šajā sajūtā, vērtībās, aizrautībā, kas bija tad, kad pasaule rādījās tikai kā brīnums, neierobežotu piedzīvojumu un laimes variāciju iespēja. Varbūt stāsts mums vēstī kaut ko, ko mēs domājam, ka zinām, bet patiesībā esam aizmirsuši. Atminēties palīdzēs bilžu skatīšanās un jautra ņemšanās ar notikumu restaurāciju. Gunārs Sprīdis ir gatavs atkal kļūt par Sprīdīti, lai iepriecinātu vecmāmiņu viņas dižajā jubilejā un satiktu savus tuvākos.
Izrāde gan tiem, kuri labi pazīst Sprīdīti, gan tiem, kuriem Annas Brigaderes reiz vēstītie notikumi būs jaunums.
Režisors – Jēkabs Nīmanis. Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Līga Zepa. Lomās – Guna Zariņa, Jānis Skutelis, Jana Čivžele, Elīza Dombrovska.
Mazās zāles atklāšanas izrādes 13., 14., 16., 17., 18., 23. un 24. aprīlī.
No 19. marta JRT gaidīs skatītājus Jaunā Rīgas teātra mājās Lāčplēša ielā 25.
