Vairāk nekā 200 teātra nozares pārstāvju pirmdien pulcējās kongresā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, lai pārvēlētu vadību, uzklausītu atskaiti par pagājušo gadu un nospraustu jaunus mērķus.
Organizācijas pārstāvji aicina Kultūras ministriju izstrādāt skaidru profesionālās skatuves mākslas stratēģiju, kā arī sākt diskusiju par aktieru terminētajiem darba līgumiem, meklējot visām pusēm pieņemamu risinājumu.
Kongresā izskanēja bažas par teātru auditorijas saglabāšanu, pieaugot biļešu cenām, kā arī aicinājumi teātriem parūpēties par izrāžu pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tai skaitā arī ar redzes un dzirdes traucējumiem.
Tāpat kongresā norādīts, ka periodā kopš 2021. gada februāra kultūras nozare Latvijā saskārusies ar diviem globāla mēroga ekonomiskiem un politiskiem izaicinājumiem: finansiāli un emocionāli smago Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kultūras nozari kopumā un teātra jomu konkrēti, kā arī Krievijas izraisītā kara Ukrainā sekām.
Lokāls finansiāls pārbaudījums Latvijas teātrim bijis vairāku teātra ēku (Jaunā Rīgas teātra, Valmieras Drāmas teātra un Latvijas Leļļu teātra) ieilgušais renovācijas un pārbūves process, kas daļēji joprojām turpinās, ilgstoši neļaujot šo teātru trupām strādāt pilnvērtīgi.
"Turpinot dažādos veidos atbalstīt Ukrainas iedzīvotājus, tai skaitā nozares kolēģus, un apzinoties neatliekamās valstiskās prioritātes aizsardzības jomā kaimiņvalstī notiekoša kara apstākļos, tomēr aicinām palielināt finansējumu kultūrai kā jebkuras sabiedrības garīgā fundamenta veidotājai. Mērķtiecīgs un prognozējams finansiālais atbalsts profesionālajai skatuves mākslai, tai skaitā nevalstiskajā sektorā, paredzot, ka atalgojums nozares visu profesiju darbiniekiem valsts, pašvaldību un nevalstiskajās institūcijās (teātros, izglītībā un pētniecībā) nedrīkst būt zemāks par vidējo atalgojumu valsts sabiedriskajā sektorā, ir tikai minimums, lai saglabātu jau nozarē strādājošos profesionāļus un turpinātu attīstību," teikts savienības izsūtītajā paziņojumā pēc kongresa.
