Jociņi vai "jociņi"
Šogad pēc "Spēlmaņu nakts" soctīklos, šķiet, galvenās diskusijas ir nevis par to, kuram tika un kuram netika balvas, bet – vai joki bija vai nebija smieklīgi.
Gundars Āboliņš iekabina veselai čupai Spēlmaņu nakts ceremonijas vadītāju, jo viņa joki ir gan smieklīgi, gan dabiski, gan gaumīgi. 🥇🥇🥇
— Lauris Grāvelis (@lgravelis) November 23, 2023
Secinājums: Ja jūs vēlaties, lai jūsu fona video izskatās aizraujoši un asprātīgi, bet pats pasākums kontrastā ar tiem atsit naftalīnu, un papildus improvizācijā vēlaties saņemt vecus, mizogīnus jokus, aiciniet par vadītāju un balvu pasniedzēju Gundaru Āboliņu! #spēlmaņunakts23 pic.twitter.com/zhEdBnGc82
— Una Rozenbauma (@unaunaunauna) November 23, 2023
Kas rakstīja "'Spēlmaņu nakts"'scenāriju, tekstus? Āboliņs pats par par sevi lielisks, bet viss kopā – izcils pierādījums latviešu humora sajūtai – nopietni ( kas publiski gadās reti).
— Ilze Ostrovska (@io7246) November 24, 2023
Izklausīšos pēc omes, bet kādreiz Spēlmaņu nakts bija asprātīgākā un foršākā balvu pasniegšanas ceremonija. Kur tas ir pazudis? #spēlmaņunakts
— Baiba Kalpiša (@baibakalpisha) November 23, 2023
Paulīna Druka
...un vēl četras baleta solistes – Jūlija Brauere, Sabīne Strokša, Emma Lagūna, Izabella Monastirska-Urtāne.
Kad man personīgi bija skaidrs, ka runātos jokus laikam līdz galam nesapratīšu, veldzējos dejas priekšnesumos un etīdēs, kuras gan bija pilnas ļoti baudāmas un smalkas asprātības. Bez lieliskajām solistēm noteikti jāpiemin arī horeogrāfe Elza Leimane.
Asprātīgie arhīvi
Savu pirkstu un vērīgo aci ceremonijai bija pielicis arī režisors Matīss Kaža, kurš "Spēlmaņu nakts" 30 gadu vēsturi sakompilēja jancīgos un pat absurdos audiovizuālos komentāros, ļaujot gan gremdēties atmiņās, gan novērot laikmeta, modes un paaudžu maiņu un arī paskatīties uz teātra vidi ar pašironiju.
Lūdzu, nepārvērtiet to jokā
Pēc dažiem visai sekliem jokiem dziļumu ceremonijai noteikti piešķīra Kristīnes Brīniņas uzruna, saņemot balvu kā gada kustību māksliniecei. Brīniņa uz skatuves teju "salūza" pārdzīvojumā par visu ekoloģisko un cilvēcisko absurdu, kas šobrīd notiek gan Latvijā, gan pasaulē, un šī vienlaikus trauslā un spēcīgā atklāšanās atbalsojās arī skatītāju zālē.
Vai varam vienoties, ka par šo māksliniecei svarīgo un sāpīgo runu nākamgad tomēr nejokosim?
Nevienam negaidītais fināls
Balvu "Gada lielās formas izrāde" saņēma režisores Ivetas Poles un komandas veidotā izrāde "Malleus Maleficarum. Jaunais līgums". Šis ir ne tikai lielākais pārsteigums visā ceremonijā, bet arī ārkārtīgi nozīmīgs notikums Latvijas laikmetīgā (it īpaši nevalstiskā un projektu) teātra vēsturē.
Pirmkārt, lielās formas izrādes ārpus institucionālajiem teātriem ir visai reta parādība, tādēļ ierakstīšanās nominantu pieciniekā jau pati par sevi bija sasniegums, otrkārt, šī ir pirmā ne-valsts teātra lielās formas izrāde, kas "Spēlmaņu nakts" balvu jebkad ieguvusi. Milzīgs prieks par Ivetu Poli, kura pēc studijām Igaunijā ienes drosmīgas un pat neprātīgas vēsmas Latvijas teātrī.
