"Pirmais, kā redzam cilvēku, ir viņa ārējais izskats, viņa apģērbs. Es ņemu vērā visus tos elementus. Kāds elements mani uzrunā visvairāk, tam es arī pieķeros. Ja ir dāma sarkanā kleitā, noteikti manī mostas kāda flamenko stīga. Ja kungs ir uzvalkā, esmu daudz klasiskāks. Ja tas ir pusaudzis, esmu vairāk roķīgs. Visi tie elementi ir tur, jo skaidrs, ka man nav rāmja improvizācijām, bet būsim godīgi, mans rāmis ir 20 gadi uz skatuves, improvizējot un radot. Pa tiem gadiem izveidojas šausmīgi daudz visādi stiķi, ko dari, un mūzika jau ir pirkstos. Ir tikai jāliek lietā iztēle, un visi elementi jāapvieno," atklāja Vanadziņš.
Katrs skaņdarbs nosaukts cilvēka vārdā, lai albuma klausītājs varētu vēl labāk iztēloties, kā šis cilvēks izskatās un kāds viņš ir.
Par albuma iedvesmu un rašanos Kristaps Vanadziņš stāstīja: "Tas ir viens dzīvais koncerts, kas ierakstīts "Hanzas peronā". Mēs to ierakstījām, un man šķita, ka varbūt tur kaut kas labs sanāks. Pēc tam, to klausoties, tiešām šķita, ka tas ir izdošanas vērts, ka tas ieved šajos portretos. Ir ļoti interesanti, kad tu klausies to portretu, izlasi to vārdu, un mēģini uzminēt, kāds ir tas cilvēks," stāstīja Vanadziņš.
Koncertu tūre "Portreti"
Solo koncerti ar nosaukumu "Portreti" no 2. septembra būs skatāmi visā Latvijā – Cēsīs, Dobelē, Liepājā, Saldū, Ventspilī, Madonā, Saulkrastos un Rīgā. "Šis ir tāds ļoti sensitīvs projekts un man kaut kas jauns. Ja man pirms tam šķita, ka spēlēt trio mūziku ir izaicinoši uz lielām skatuvēm, tad tagad esmu viens pats. Tūre ir tik plaša, jo man gribējās aptvert gandrīz katru reģionu, kur cilvēki var mēģināt sajust mūzikas visīstāko dabu, kas ir unikāla parādība. Unikāla tādā ziņā, ka vienreizēja, tādu īstu mūzikas sajūtu ir ļoti grūti atkārtot," stāstīja Vanadziņš.
Mākslinieks savos koncertos centīsies parādīt mūziku, kādu to sajūt viņš, un viens no uzdevumiem būs koncertā izcelt kādu no skatītājiem un, skatoties uz viņu, radīt konkrētā cilvēka muzikālo portretu. Tas nozīmē, ka mākslinieks pats, uzkāpjot uz koncerta skatuves, vēl nezina, kā tas izvērtīsies.
"Tas ir tāds liels izaicinājums man, un es pat esmu nonācis pie tādas idejas, ka es mēģinu sevi atrunāt no tādām pilnīgi elementārām lietām. Ja esmu izdomājis spēlēt kaut ko vienu, es apzināti daru kaut ko pilnīgi citu.
Tas nozīmē arī lauzt robežas savā prātā un mēģināt tiešām tikt pie mūzikas esences, tādas, kādai, man liekas, tai būtu jābūt un jāizklausās," atklāja Vanadziņš.
Protams, katram koncertam ir scenārijs un pieturas punkti. Koncerti nebūs pilnībā improvizēti no sākuma līdz beigām, tajos tiks iekļauti arī mākslinieka paša un citu autoru iepriekš komponētie skaņdarbi.
"Esmu iekļāvis šoreiz arī citu latviešu komponistu skaņdarbus, tādu ļoti tuvu man, ar ko man ir bijusi laba draudzība, kā Mārtiņu Braunu. Mēs esam uz tām pašām skatuvēm spēlējuši kopā, un es esmu redzējis no tāda pusotra metra attāluma, kā viņš to dara. Tagad es spēlēšu viņa mūziku caur manu skatījumu, caur manām aranžijām," norādīja pianists.
