"Jo vairāk gadi iet uz priekšu un es nekļūstu jaunāks, ja tā var teikt, jo es vairāk novērtēju to, ka tu vari atgriezties pie cilvēkiem, kurus tu zini, kuri pazīst tevi, un tur ir daudzas lietas jau vienkārši izveidotas – tu vari paļauties uz to, ka tevi sapratīs vairāk no pusvārda nekā varbūt kādā citā vietā, kur tu debitē," atzina Poga.
Protams, tam līdzi nāk arī ļoti liela atbildība – būt formā un katrā satikšanās reizē ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri darīt savu darāmo arvien labāk.
"Skaidrs, ka mēs katrs viens no otra sagaidām diezgan daudz. Es domāju, ka mūziķi diezgan daudz no manis sagaida, es vismaz tā ceru, un tāpēc šī atbildība tikai palielinās. Fakts, ka es pēdējā laikā arvien vairāk riskēju diriģēt skaņdarbus, ko es nekad agrāk neesmu diriģējis savā diriģenta karjerā, ir izaicinošs," pauda Poga.
Diriģents uz Rīgu atlidojis no Stavangeras Norvēģijā, ko pašlaik sauc par savām mājām, jo strādā ar Stavangeras simfonisko orķestri. Poga Norvēģijā nesen aizvadījis koncertu, kura programma mazdrusciņ sasaucas arī ar Rīgā gaidāmo muzikālo notikumu – arī Stavangeras orķestris atskaņojis komponistes Lilī Bulanžē un komponista Vitolda Lutoslavska daiļradi.
Rīgā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Pogas vadībā atskaņos Lilī Bulanžē skaņdarbu "Pavasara rītā", Vitolda Lutoslavska Klavierkoncertu un Antona Bruknera Devīto simfoniju.
"Katram no šiem skaņdarbiem ir sava ļoti interesanta vēsture. Visa programma ierāmējas tādā nosacīti 100 gadu rāmī. Senākais sacerētais skaņdarbs programmā ir Bruknera Devītā simfonija – nepabeigta. Ja nemaldos, 1896. gads bija gads, kad viņš šo simfoniju pabeidza, un tas ir arī viņa nāves gads. Tātad viņš nekad nedzirdēja šo simfoniju atskaņotu," stāstīja Poga.
Bruknera Devītā simfonija tā arī palikusi nepabeigta un koncertos izskan trīsdaļīga. Lai arī komponists pie simfonijas strādājis teju deviņus gadus, viņam dodoties mūžībā, tās fināls palicis vien skicējumos.
Koncertu gan iesāks Lilī Bulanžē "Pavasara rītā", un Pogas pēdējā laikā programmās Bulanžē mūzika ir atrodama gandrīz katrā no tām.
"Tā ir sagadījies, jo Lilī Bulanžē mūzika pēdējo gadu laikā pasaulē piedzīvo tiešām īstu renesansi. Viņas pāragrā aiziešana nepilnu 25 gadu vecumā neļāva viņai atstāt vairāk simfoniskās mūzikas. Īstenībā viņai ir tikai viens simfoniskais sacerējums, un tas nav tas, ko mēs spēlēsim 25. aprīlī, jo skaņdarbs "Pavasara rītā" oriģinālā ir komponēts vijolei un klavierēm, tas ir pārtaisīts orķestrim, bet viņa pati to ir veidojusi, un tas ir viņas pēdējā dzīves gadā sacerēts skaņdarbs," stāstīja diriģents.
Ar Reini Zariņu solista lomā koncertā skanēs arī poļu skaņraža Vitolda Lutoslavska Klavierkoncerts – muzikāls mantojums no pagājušā gadsimta 80. gadiem. Šo skaņdarbu Poga ar Zariņu vienreiz kopā jau atskaņojuši – pirms 11 gadiem Cēsīs.
"Tā bija pirmā Reiņa satikšanās ar šo mūziku, mana satikšanās ar šo mūziku. Jau toreiz bija skaidrs, ka mēs gribam to nospēlēt vēlreiz, un cerams, arī Rīgas publikai. Droši vien, ka toreizējos plānos nebija, ka paies tik ilgs laika periods – 11 gadi, bet man ir liels prieks, ka tas šobrīd ir iespējams," stāstīja Poga.
Poga neslēpa, ka koncertu sezona viņam ir saspringta darba pilna – pirms koncertēšanas Stavangerā diriģents uzstājies arī Hamburgā, Vācijā, bet tūlīt pēc koncerta Latvijā dosies dažādos pasaules virzienos – uz Monako, Berlīni un maija vidū arī Dalasu ASV.
"Amerika zināmā mērā ir jauns virziens, jo pēc Bostonas orķestra, kad mans diriģenta asistenta darbs tur noslēdzās, man ASV ir bijuši pāris koncerti šo 10 gadu laikā, bet ne tā ļoti regulāri un ne ar "top" orķestriem. Dalasa, protams, ir viens no Amerikas lielajiem orķestriem, un man ir liels prieks, ka viņi ir uzticējušies un uzaicinājuši mani uz vienotu programmu ar viņiem," atzina Poga.
