Dvēseles pārdošanas motīvu izspēlēs spēcīgs aktieru ansamblis, tostarp arī šeit patvērumu radušie aktieri no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas. Pirmizrāde gaidāma sestdien, 11. maijā.
Pēc Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aicinājuma pirmoreiz Rīgā izrādi iestudē krievu režisors Jurijs Butusovs, kurš, sākoties karam, aizbraucis un strādā Eiropā. Izrādē "Gogolis.Portrets" ieskanēsies faustiskais dvēseles pārdošanas motīvs, kas aktuāls arī mūsdienu pasaulē.
"Man tie ir sirdsapziņas un dvēseles jautājumi, jautājumi par iespēju palikt pašam, atrast harmoniju, kas nav saistīts ar sižetu. Vispār – jautājums par cilvēka dzīves uzdevumu un šaurākā nozīmē par mākslinieka sūtību. Mēs runājam par talantu, jo tā ir dievišķa dāvana. Un šobrīd laikam mēs visi stāvam tāda jautājuma priekšā – kā saglabāt šo dievišķo dzirksti, kas, es ceru, tomēr ir cilvēkā," teic režisors.
Viņš atzīmē, ka cilvēks ir piedzimis kā radītājs, tikai sevī tas jāglabā.
Ukraiņu aktieris Volodimirs Gorislavecs, kurš trešo gadu dzīvo Latvijā, par izrādi saka: "Man liekas, ka šis ir stāsts par atbilžu meklējumiem uz jautājumu, vai cilvēkam pieder talants? Ja cilvēks ir talantīgs, vai talants ir dāvana vai arī lāsts? Mēs cenšamies uz šo jautājumu atbildēt uz skatuves, un ļoti ceru, lai mēs kopā ar skatītājiem to meklētu un katru reizi no jauna atrastu, jo es līdz šim brīdi nesaprotu, kas tas ir… Gogolis par to rakstīja, un tas ir baisi."
Aktieris atzīmē, ka kopīgi tiek radīts darbs, meklējot atbildes uz jautājumiem, kas ir talants, kas ir cilvēks, kas ir sirdsapziņa un vai cilvēks pats var rīkoties ar to, kas viņam dots no augšas?
Haosa un nekārtības vizuālo iemiesojumu uz skatuves rada lietuviešu scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Marjus Nekrošus. Viņš stāsta: "Es savu lomu šeit redzu. Man ļoti nepatīk vārds scenogrāfija, nepatīk vārds dekorācija, jo tas ož pēc 19. gadsimta. Es sevi arī redzu kā mākslinieku, kurš rada kaut kādus apstākļus režisoram, kuros viņš var dzīvot ar aktieriem. Pirmais uzdevums bija uztaisīt mākslinieka darbnīcu, kāda tā ir – neuzkopta, ar miskasti, atvērtām bundžām, nepabeigtām gleznām, rāmju atlūzām. Un šajā haosā kaut kas dzimst, tāpat kā visa mūsu dzīve radusies no nekā, no haosa, kaut kādā kārtībā."
"Tas ir Fausts, mākslinieka problēma, slava vai godīgums pret sevi un mākslu, šobrīd ir ļoti aktuāla. Tagad daudzi tiecas pēc slavas un pārdod savu mākslinieka identitāti. Šī tēma ir ļoti svarīga – vara un mākslinieks, politika un mākslinieks. Daudzi mākslinieki saka, ka nenodarbojas ar politiku vai ka viņus neinteresē slava vai vara. Visus tā interesē, gan vara, gan slava, un daudzi pārdod savu talantu, par to arī ir šī izrāde – cilvēka traģēdija, kurš nodevis pats sevi," teic Marjus Nekrošus.
Pēc režisora vēlmes dramaturģisko materiālu pēc Nikolaja Gogoļa garstāsta "Portrets" motīviem sarakstījusi krievu izcelsmes dramaturģe Asja Vološina, kura pieņēmusi pseidonīmu Estere Bola. Stāsta ideja sasaucas ar Čehova teātra šīs sezonas jauniestudējumu tēmu – vara.
Čehova Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka stāsta: "Ar šo izrādi mēs noslēdzam šīs sezonas tēmu – varas tēmu uz mūsu lielās skatuves. Izrādē "Gogolis. Portrets" šī varas tēma izskanēs kā vara pret cilvēku dvēseli, kā vara par cilvēka patmīlību un to izvēli, ko katrs no mums savā dzīvē kādreiz noteikti dara, – par labu ļaunumam vai par labu labām lietām un labo sevī."
Izrāde notiks krievu valodā ar titriem latviešu un angļu valodā, to iesaka skatītājiem no 16 gadu vecuma. Pirmizrāde gaidāma jau šo sestdien, 11. maijā.
