Izstādes gaisotnē ievada folkloras kopas muzicēšana, jo puzuri ir vieni no senākajiem mūsu tautas ziemas saulgriežu rotājumiem, kas bijuši vēl daudz senāk pirms tradicionālās eglītes. Kopumā Valmieras muzeja Izstāžu zālē skatāmi 42 lielāki un mazāki puzuri.
"Tas ir ļoti, ļoti sens, jo rotāties cilvēks vienmēr ir vēlējies. Puzurs ir telpiskā zīme un rotātājs, spalvas, kad liek iekšā, viņas piedod kustību un noslēdz to savienojuma vietu, un viņas ir laimes slotiņas, bet ieliec iekšā vārpu un viņas veido jumīti, tas ir rotājums ar nozīmi, nekas nav tāpat vien," stāsta tautas lietišķās mākslas daiļamatu meistare Ausma Spalviņa.
Viņa ir viena no pieredzes bagātākajām puzuru meistarēm Latvijā. Izrādot pašas gatavoto, vienu no lielākajiem izstādes puzuriem, Spalviņa klāsta: "Tas ir godiem, tas ir kāzu godiem, līdzināšanai. Tas kāzu puzurs, redziet, te ir divi trīsstrūri, līdzināšanai, kā divi vienā, puzurs veidojas no trijstūra un tā ir dieva zīme."
Lielākoties mūsdienās puzurus uzskatām par Ziemassvētku laika rotājumu, tomēr mūsu senčiem tie ir bijuši kā telpas dekors arī daudzos citos godos.
"Puzurus, sausos rotājumus taisa no Miķeļiem, nu kad sausais laiks ir, kad ir zaļais laiks beidzies, tad gatavo puzurus," stāsta Spalviņa.
Viņas stāstīto papildina puzuru meistare no Rīgas Iveta Ķimse: "Tas ir bijis rotāšanas veids ne tikai Ziemassvētkos, arī uz kāzām, un tie puzuri ir glabājušies, ne tā, kā mēs tagad viņus gribam sadedzināt, tie ir glabājušies uz bēniņiem no vieniem svētkiem uz otriem. Meita, kad ir izgājusi pie vīra, ir ņēmusi līdzi šos savus puzurus. Sena māksla, un tā izskatās, ka nupat sāk atdzimt."
No rudzu, vai kviešu salmiem, niedrēm savērtie puzuri ir ne tikai mūsu, latviešu, senākie telpas rotājumi, tie ir bijuši un ir raksturīgi arī citām tautām.
"Puzuri ir izplatīti visā Eiropā, uz šodienu ir izplatīti Somijā, Zviedrijā, Igaunijā, Lietuvā pēdējos piecdesmit gadus viņi ir caur baznīcu saglabājušies. Bet lietuviešiem ir nevis puzurs, bet dārzs, viņiem ir ar putniem, cilvēkiem, bet mums puzurs ir amulets, sargātājs, rotātājs, tur ir tā atšķirība," klāsta Spalviņa.
Bet kas tad ir puzuru veidošanas pamatā? Par to stāsta puzuru gatavotāja, valmieriete Inga Geduševa. "Prasmes ir ļoti vienkāršas, jo jebkurš puzurs sastāv no šiem te divpadsmit stienīšiem, lielāks, mazāks, bet pamats ir visam viens, tad jau kā saveidojas kopā šis puzurs, tas jau ir katra paša ziņā."
Puzuru meistares stāsta, ka pats gatavošanas process ir arī meditācija, kas ļauj sakārtot domas, jo steigā un stresā jau trauslos salmus sarežģītās figūras nesavērsi.
"Tad, kad es gatavoju savu puzuru, es gribu teikt, ka tas ir katra cilvēka dvēseles spogulis, jo tā ir tā mūsu iekšējās pasaules kārtība, tās mūsu sajūtas, kad mēs to puzuru gatavojam. Un puzurs ir trausls, tas ir tikpat trausls, kā mūsu dvēseles, kā mūsu iekšējā pasaule, un caur šo puzuru mēs pārdomājam par sevi, kas mums katram ir iekšā un liekam jaunu bildīti iekšā, nākošajam saules gadam gatavojamies," saka Geduševa.
Pirms diviem gadiem puzuru veidošana tika iekļautas arī Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Geduševa stāsta, ka liels nopelns šo prasmju saglabāšanā un popularizēšanā ir meistarei Ausmai Spalviņai.
"Es viņu saucu par mūsu puzuru cienīgmāti un ciltsmāti Latvijā, un tāda viņa arī ir, jo viņa ar sirdi un dvēseli ir šajā puzuru kustībā iekšā, un viņa ir tā, kas ir pacēlusi šo tradīciju un saglabā pašreizējā brīdī Latvijā. Ar puzuriem ir tāpat, kā ar jebkuru seno amatu, kaut kādu brīdi ir bijis pieklusis, bet absolūti pazudis tas nav bijis un lēnām, lēnām tā tagad tiek atjaunota, šī tradīcija," saka Geduševa.
Arī pati puzuru gatavošanas meistare Spalviņa atzīst, ka par interesi un vēlmi iemācīties tos gatavot, nevarot sūdzēties. "Es braukāju pa nodarbībām un nodarbībās vai katrs otrais ir bērnībā taisījis puzurus un tagad arī bērni ļoti taisa puzurus."
Nākamajā sestdienā arī Valmieras muzejā būs puzuru gatavošanas meistarklase, kuru vadīs pieredzējušās puzuru gatavotājas.
"Interese ir arvien lielāka un, runājot par Valmieru, tad būs vairākās vietās meistarklases, Vidzemes Augstskola ir interesējusies par meistarklasēm, tas ir jauki, ka dažādi cilvēku slāņi interesējās par puzuriem," atzīst Geduševa.
Bet puzuru izstāde Valmieras muzejā būs skatāma līdz pat janvāra nogalei.
