Andris Dzenītis. Ceturtais stīgu kvartets "Iekšpus. Elīzijs. Ārpus"
Komponists Andris Dzenītis sava darba formu raksturo šādi: "Pakāpeniska, taču gana pamanāma pārmaiņu līnija, kurā cilvēciski domājošais, spēcīgu kaislību un strauju, raibu notikumu un krāsu kaleidoskopu griezošais prāts no reālā saskatāmā plāna pakāpeniski noslēdzās spilgtu atmiņu, pagātnes, gaisīgu jūtu un melanholiskas paradīzes sajūtas pārņemtā bezgalīgā plūdumā. Pēc tam, it kā nemanāma gara tuneļa savienojumā, atduras paralēlā, svešādi sirreālā pasaulē, kurā iztālē joprojām dun kaut kas no šīs mūzikas sākotnējām krāsām, taču šoreiz – pavisam bezkaislīgi, nejaušībā atsvešināti, kā ārpus – dabā, – kur kustība reizē ir nejauša un vienlaikus pakļauta dievišķas vienkāršības likumiem. Šī sasniegtā pasaule varētu turpināties mūžīgi, vēl un vēl, un vēl… tā turpināsies arī bez mums."
Darba pirmatskaņojums notika 12. augustā Mazajā Mežotnes pilī, to izpildīja 2011. gadā Parīzē izveidotais stīgu kvartets "Akilone". Stīgu kvarteta sastāvā ir latviešu vijolniece Magdalēna Geka, kā arī trīs franču mūziķes – ansambļa otrā vijole Elīze De-Bendelaka, altiste Perīne Gijemota-Manka un čelliste Lusī Merkata.
Mūzikas kritiķi skaņdarbu vērtē kā jaunu pavērsienu komponista daiļradē, raksturojot to kā "meditatīvu misticismu", kurā izceļama Dzenītim raksturīgā spriegā ekspresija vienlaidus ar gaišu apskaidrību un Mālerisku dziļumu.
Voldemārs Johansons. Skaņdarbs "Hromosfēra"
Jauno mediju mākslinieks Voldemārs Johansons strādā ar dažādām skaņu mākslas formām. Īpašu vietu viņa izpētes un mākslas laukā ieņem darbs ar telpisko skaņu, ko komponists uzskata par labāko un piemērotāko veidu, kā klausītājam pieredzēt elektroakustisku mūziku.
Skaņdarba "Hromosfēras" pirmatskaņojums notika 10. novembrī mākslinieka izauklētajā telpiskās skaņas un zinātnes festivālā "Komplementārās pretrunas". Skaņdarba atskaņošanai tika izveidots īpašs telpiskās daudzkanālu skaņas kupols, aprīkots ar 36 skaļruņiem.
Darba pamatā ir astronomisko instrumentu ievāktie dati par dažādiem uz Saules notiekošiem procesiem, izvirdumiem, dinamikām – tie bijuši kā sākumpunkts un pēcāk brīvi izmantoti, interpretējot tos kā sintēzes vadības datus.
Juris Karlsons. Simfoniska vīzija "Noslēpumainais dārzs"
Komponists, stāstot par skaņdarbu, uzbūris mistisku un noslēpumainu atmosfēru: "Kāda tikko manāma skaņa aicina tai sekot. Tā nāk no dārza, kura vilinājums ir tik valdzinošs. Noslēpumaini ziedi, tikko manāmas ēnu spēles maigās vēja plūsmās… kas ir šis dārzs? Vai tas ir ceļš, kas man ir jānoiet?".
Darba pirmatskaņojums notika 2. decembrī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" Liepājas Simfoniskā orķestra izpildījumā. Diriģents – Guntis Kuzma. Darbs radīts pēc Liepājas Simfoniskā orķestra pasūtījuma.
Lai arī diriģents Guntis Kuzma skaņdarbu raksturo kā piederīgu simfoniskās mūzikas žanram, pats komponists izvairās to kategorizēt. "Tas ir personisks darbs. Bet visa mūzika ir personīga… tas ir jautājums, ko uzdot sev katram pašam – kas ir mans noslēpumainais dārzs?"
Lielās mūzikas balvas ceremonija notiks 12. martā Latvijas Nacionālajā operā. Pasākumam tiešraidē no pulksten 19.00 varēs sekot līdzi portālā LSM.lv un Latvijas Radio 3 "Klasika", savukārt no 21.10 pārraide būs skatāma LTV1.
