Izstādē festivāla ietvaros būs aplūkojami vairāki simti profesionāli mākslinieku darbi no Baltijas valstīm, Nīderlandes, Polijas, Čehijas, Ukrainas, Krievijas, ASV, Japānas un vairākām citām valstīm. Festivāla laikā notiks arī plaša kultūras programma un meistarklases.
“Šogad šis leļļu festivāls ir fantastisks, jo mēs bieži dzirdam frāzi ikdienā: cik pasakaini! Cik pasakaina dzīve! Nu tad nāciet, izbaudiet šo pasakaino dzīvi, jo šī gada festivāla tēma ir pasaka par pasaku,” aicina festivāla organizētāja un izstādes kuratore Ināra Liepa.
Ikviens mākslinieks, kurš piedalās festivāla izstādē, ir īpaši padomājis par to, lai atspoguļotu savas bērnības iespaidus vai savu ideju par kādu pārveidotu tēlu.
“Jūs šeit neredzēsiet standarta pasaku tēlus – šeit atbraukuši ļoti neparasti tēli, kas ir mākslinieku ļoti radošs fantāziju lidojums,” uzsver Liepa.
Festivālā piedalās mākslinieki no 15 valstīm, atklājot plašo un smalko leļļu mākslas amplitūdu un atšķirīgus mākslinieku rokrakstus to izgatavošanā.
Leļļu mākslinieks Valerijs Bondarenko no Ukrainas atklāj, ka iespaidojies no izstādes nosaukuma – “Pasaka par pasaku.”
“Atvedu piecas lelles, varoņus, kuri savā dzīvē radīja pasakas ap sevi vai iedvesmoja tās sacerēt. Piemēram, Oskars Vailds, kāds izdomāts tēls no parīziešu parka, Hieronīms Boshs, Karalis Līrs vai Pinokio Atmiņa,” atklāj mākslinieks. “Tā kā es paralēli leļļu izgatavošanai kolekcionēju senas japāņu lelles un esmu pazīstams ar tehnoloģijām, ko izmantoja senie japāņu meistari, cenšos šos visus principus un tehnoloģijas izmantot arī pats. Strādāju ar koku, izmantoju antikvāras acis, veidoju novecinātu pārklājumu pašām lellēm, atdarinot stāvokli, kā izskatās divsimt gadus vecas japāņu lelles.”
Savukārt leļļu māksliniecei no Krievijas – Ingai Ivašenko – ļoti patīkot veidot darbus noteiktā atmosfērā, kur par iedvesmas avotu kalpo kāda nejaušība vai dzirdēta frāze.
“Šoreiz es no sava mazdēla dzirdēju. Prasīju, kā tev klājas, Antoša? Viņš atbildēja: “Pie manis princese atnāca.” Tālāka iztaujāšana bija lieka, šī frāze palika gaisā, un es radīju šo projektu, kurā pie diviem zēniem atnākusi princese. Zēniem varbūt sapnī kļuva ļoti skumji, bet, kad atnāk princese, viņi var lidot pasaku valstībā un pārvērsties par eņģeļiem,” stāsta Ivašenko.
Latviešu mākslinieku tandēms Ivars un Inese Mailīši par godu šī gada festivāla vēstneša Alberta Kronenberga daiļradei izgatavojuši karuseli ar Mazo ganiņu.
Karuselī izmantots arī vēsturisks zirdziņš, ar kuru bērnībā griezusies Vizma Belševica jeb mazā Bille, jo festivāla īpašo notikumu programmā iekļauts “Billes” seanss. Karuselī Mailīši ievietojuši arī visus tēlus, kurus Kronenbergs aprakstījis grāmatā.
Festivāla pirmajā dienā, 20.septembrī, notiks konference “Pasaka par pasaku”, aplūkojot dažādas tēmas – sākot no marionešu maģijas un tā, vai grāmatu ilustrācijas palīdz satura uztverē, un beidzot ar buduāra leļļu pasakām par zaudētām ilūzijām un atjaunotām cerībām.
Kā stāsta kultūras fonda “Kukli mira” (''Pasaules lelles'') izpilddirektore Olga Lahina: “Fonds “Pasaules lelles” jau piekto reizi piedalās šajā festivālā Rīgā, un katru reizi cenšamies atvest ko neparastu un šobrīd modernu. Šoreiz atvedām projektu “Bēniņos aizmirstās karalienes atgriešanās”, kas ir veltīts tā dēvētajām buduāra lellēm.”
Lai arī pasaulē ir ļoti daudz leļļu kolekcionāru, tieši buduāra lelles kolekcionējot maz.
“Tās ir lelles, kas parādījās divdesmitā gadsimta 20.-30.gados, periodā, kad daudzas valstis atguvās no kataklizmām, kariem un satricinājumiem,” skaidro Lahina.
“Cilvēki gribēja svētkus un skaistumu, dziedāt, dejot, priecāties un atkal iegādāties greznumpriekšmetus. Un par tādām kļuva buduāra lelles, kuras pirka pieaugušie – nevis bērniem, bet sev, spēlei kā modernu aksesuāru, interjera greznumpriekšmetu vai kā dāvanu otram.
Īpašu popularitāti tās iemantoja aktrišu vidū, kuras pasūtīja portretlelles kostīmos, kuros spēlēja kādu lomu kino vai teātrī.”
