Kultūras ABC
LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.
ASV metropolē viņš iepazīstas ar kubismu, franču postimpresionista Pola Sezāna un fovisma pārstāvja Anrī Matisa darbiem, lielu iespaidu uz viņu atstāj sirreālisti Makss Ernsts un Žuands Miro. Sākotnēji Rotko veido figurālus darbus – aktus, portretus, lielpilsētu ainavas, bet 1940. gadā viņš oficiāli nomaina vārdu, no Markusa Rotkoviča kļūstot par Marku Rotko, un sākas viņa psiholoģijas studiju un grieķu-romiešu mītu izpētes periods. Šajā laikā Rotko glezno sirreālisma stilistikā, kas mākslā rodas kā atbilde traģiskajiem notikumiem Eiropā.
Pie sava unikālā stila – 2 līdz 3 taisnstūra formām, kas izvietota cita virs citas – Rotko nonāk ap 1950. gadu. Par Rotko ideālu kļūst “sarežģītas domas vienkārša izpausme”, kas pirmoreiz tiek noformulēta viņa un Ādolfa Gotlība laikrakstā “The New York Times” publicētajā manifestā.
Tā ka visiem tiem, kuri pie sevis domā, ka “arī tā varētu”, diemžēl bez vienkāršās formas un krāsu tehnikas būs jāapgūst arī spēja ielikt gleznā sarežģītu domu.
“Gars un Dievs. Tas ir vienīgais, kam jāatspoguļojas mākslā,” teicis pats Rotko. 1961. gadā Ņujorkas Modernās mākslas muzejā tiek sarīkota viņa pirmā personālizstāde, kas iegūst plašu ažiotāžu un apceļo Eiropas lielākās pilsētas. Rotko tiek uzskatīts par abstraktā ekspresionisma un krāsu lauku glezniecības aizsācēju, kura gleznu šķietami meditatīvajai noskaņai piemīt spēja izsaukt spēcīgu emocionālu reakciju. No dzimtās pilsētas Daugavpils Rotko saglabājis atmiņas par gaistošo ziemeļu gaismu, kas viņa darbos parādās kā izkliedēta dūmaka. Rotko mirst 1970. gadā, izdarot pašnāvību.
Viņa gleznām veltīti dzejoļi un daudzas muzikālās kompozīcijas – pats Rotko uzskatījis par savu uzdevumu pacelt glezniecību līdz mūzikas cildenumam, kuru vācu filozofi Frīdrihs Nīče un Artūrs Šopenhauers uzskatīja par augstāko no mākslām, skatoties pēc ietekmes uz cilvēka apziņu un zemapziņu.
2003. gadā, sagaidot Rotko simtgadi, Daugavpilī pretī viņa mīļajai upei Daugavai atklāta mākslinieka Romualda Gibovska veidota piemiņas plāksne “Veltījums Rotko”. Caur lielo un smago skulptūras metāla formu var saskatīt debess un upes radošo tukšumu, kas simbolizē Rotko gleznu radīto efektu. 2013. gadā bijušā Daugavpils cietokšņa arsenāla ēkā tika atklāts Marka Rotko mākslas centrs – vienīgā vieta Austrumeiropā, kur iespējams apskatīt viņa gleznu oriģinālus. Šīs gleznas centra lietošanā nodevuši Rotko bērni – Keita Rotko Prizela un Kristofers Rotko. Oriģinālgleznas muzejā nomainās ik pēc trīs gadiem, bet abi Rotko mantinieki uzdāvinājuši muzejam arī četrdesmit muzeja kvalitātes darbu reprodukcijas, kas atrodas muzeja krājumā. Dārgākā līdz šim pārdotā Rotko glezna ir “Oranžs, sarkans, dzeltens”, kuru 2012. gadā kāds mākslas mīļotājs iegādājās par 86,88 miljoniem ASV dolāru.
Kultūras ABC
