Ienākot VEF Kultūras pils vestibilā, uz jums skatīsies lāči. Tas ir mākslinieces Kristīnes Kliginas simboliskais tēls, ko viņa jau gadiem šuj, izšuj un glezno.
Personālizstādē "Vietas un laika fiksācijas" apkopots pēdējo piecu gadu veikums un tostarp – pirmoreiz eksponēts diplomdarbs. Māksliniece stāsta: "Mans bakalaura darbs – nosaukums bija "Totēms". Es iedvesmojos no senām indiāņu pasakām, no teikām, no mitoloģijas, un tas varonis, kas ļoti daudz atkārtojas vispār manā mākslā, ir lācis, un caur lāci es vairāk mēģinu parādīt cilvēciskas īpašības. Ja es neesmu nonākusi līdz figurāliem tēliem, tad es to izsaku caur lāci, tas man liekas abstraktāk un tēlaināk. Mans lācis ir vairāk nekā tāds ģimenes dzimtu relikvārijs, tāds sargātājs, tāds senču apkopojums, jo
gandrīz katram no mums nāk kāds lācis no bērnības, arī man ir savs lācis no bērnības, kas kalpo par iedvesmu."
Pēdējo piecu gadu darbos apvienota tekstila materialitāte un eksperimentālas glezniecības tehnikas. Māksliniece bakalaura grādu ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Tekstilmākslas nodaļā un maģistra grādu LMA Glezniecības nodaļā.
"Vieni darbi ir tapuši pie jūras, citi tapa Siguldā, citi tapa pie mana mīļā Raganu katla, es ar tiem ruļļiem pārvietojos."
Savukārt VEF Kultūras pils vestibila balkonā izstādītas ainavas gandrīz melnbaltā eļļas tehnikā, kur autore meklē gaismas un ēnas attiecības.
"Šeit tad ir to vietu fiksācijas. Kad es kaut kur dodos, es vienmēr ņemu līdzi audeklu, atvedu ceļojuma piezīmi. Kā ļoti īpašs man šķiet darbs, kas stapis pagājušā gada 4. maijā, jo vairākus gadus pēc kārtas es 4. maijā, kad Latvija svin Baltā galdauta svētkus – tie man ir baltā audekla svētki –, es dodos kaut kur dabā un radu vienu darbu."
"Pagājušā gada 4. maijs bija brīdis, kad es biju tikko dabūjusi savas jaunās darbnīcas atslēgas, un man nebija šaubu, ka man jāuzglezno jaunā darbnīca Siguldā," stāsta māksliniece.
Dažādo vietu, laika un emociju fiksācijas aplūkojamas līdz 10. martam.
