Šķiro 4 kategorijās
Piemēram, uzņēmuma reģionos, vairāk nekā 75 apdzīvotās vietās, ir atrodami violetie uzņēmuma AS "AJ Power Recycling" tekstila atkritumu konteineri.
Uzņēmuma valdes locekle Solveiga Grīsle gan raidījumam "4.studija" stāstīja, ka "Latvijā dalīta tekstila vākšana ir saistoša tikai nesen, un šobrīd mēs izvietojam savus tekstilkonteinerus, saskaņojot ar pašvaldības uzņēmumiem vai konkrētām pašvaldībām".
Tekstilu no konteineriem tālāk ved "uz vietu, kurai ir atļauja darboties, tajā pāršķirojam, šobrīd mēs pāršķirojam četrās frakcijās -
tiek izšķirots atkārtoti lietojamais materiāls, kas ir derīgs citiem cilvēkiem, vai nu caur tirgotājiem vai labdarības organizācijām, otrs ir materiāls, kuru var sašķeterēt sīkākā apjomā un kas ir derīgs ražotājam, kas izmanto šo materiālu pildījumos; trešais ir materiāls, kas derīgs kā kurināmais, kas derīgs tiem, kas ražo enerģiju, un ceturtais, protams, ir tas, kas vispār ir nederīgs, nededzināms", skaidroja Grīsle.
"Šobrīd mums labdarībai, atzīšu, aiziet maz. Faktiski mēs esam tikai sākuši pāršķirošanas procesu, šobrīd mēs vairāk koncentrējamies tieši uz tehnisko darbu un kā to izdarīt maksimāli efektīvi," stāstīja Grīsle.
Nākotnē esot plāns arī uzrunāt labdarības organizācijas.
Tikmēr rīdzinieki, atšķirībā no novadu iedzīvotājiem, biežāk būs pamanījuši sarkanos SIA "Eco Baltia vide" tekstila konteinerus.
SIA "Eco Baltia vide" attīstības direktors Andris Karlsons stāstīja, ka
no šiem konteineriem saturs "noteikti nenonāk ne poligonā, ne uz ielas, viss maksimāli tiek pārstrādāts un atgriezts otrreizējai dzīvei".
No šķirošanas punkta daļu sūta tālāk uz citām valstīm
"4. studija" arī apmeklēja vienu no šķirošanas punktiem, kurā tiek nogādāts konteineru saturs, tajā katru dienu tiek ievestas aptuveni desmit tonnas apģērbu, apavu un mājas tekstila.
Noliktavas loģistikas un klientu attiecību galvenais organizators Romāns Lepins stāstīja, ka šķirošanas punktā katru dienu saņem no citām kompānijām tekstilu, to šķiro, kādu daļu pārstrādā, kādu daļu sūta uz eksportu.
"Lielākā daļa mums iet uz eksportu, mēs sūtam tālāk uz šķirošanu, visu slikto mēs sūtām uz Pakistānu, tur arī notiek pārstrāde, viņiem – sliktie apavi, somas, ziemas apģērbi," stāstīja Lepins.
"Visu, kas saistīts ar kokvilnu, mēs pārstrādājam paši, mēs griežam tehniskas lupatas, pēc tam tas viss iet uz veikaliem," klāstīja šķirošanas punkta pārstāvis.
"Otrajā pusē notiek iepakošana, tur neko nešķiro, to mēs uzreiz sūtām uz eksportu. Visas drēbes, ko, piemēram, var pārdot tālāk, to mēs liekam atsevišķi, un tas iet pa veikaliem vai arī uz eksportu "second hand" veikaliem; kokvilnu šķiro šeit un visas sliktās drēbes mēs presējam, pēc tam sūtām uz citām valstīm," viņš skaidroja.
Kādas no šīm izmestajām lietām nonāk labdarībai, "ja mums ir kaut kāds pieprasījums no bērnunama vai, piemēram, bērnu slimnīcas vai kaut kāda ģimene prasa, tad varam arī palīdzēt", stāstīja Lepins.
Tātad tekstilmateriālu ceļš pēc nodošanas ir sekojošs – tos nogādā kādā no šķirošanas punktiem un pāršķiro atbilstoši dažādām kategorijām.
Apsaimniekošanas maksa – 50 centi par kilogramu
Lai mazinātu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu, no šā gada 1.jūlija tiek ieviests dabas resursu nodoklis tekstilizstrādājumiem – un tie ir 50 centi par vienu kilogramu.
Nodoklis būs jāmaksā par realizētiem un savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantotiem tekstilizstrādājumiem.
"Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis skaidroja, ka, ieviešot tekstila apsaimniekošanas sistēmu, "mēs realizējam dzīvē principu - piesārņotājs maksā. Skaidrs, ka tas, kas pērk daudz drēbes un pēc tam rada daudz atkritumu, neatkarīgi no tā vai tā drēbe ir pirkta kā jauna vai kā lietota, tā jebkurā gadījumā nonāk šajā konteinerā".
Viņš arī paskaidroja, cik tad tas maksās iedzīvotājiem.
"Paņēmu savu veco t-kreklu, kuru es esmu gatavs noziedot šim konteineram, nosvēru - tie ir 184 grami.
Apsaimniekošanas cena, kas tiks pielikta klāt pie t- krekla pārdošanas cenas, ir 2,4 centi. Daudz vai maz? Tas ir jāatbild katram pašam," sacīja Zakulis.
"Ejam tālāk, visiem kājās ir bikses, tātad - 650 grami, nosvēru - 8.5 centi. Tātad šī ir cena, ko mums nāksies samaksāt par tīrāku vidi, kas paliks pāri pēc mums, mūsu paaudzēm," skaidroja Zakulis.
Zakulis arī sacīja, ka konteineru saturs noteikti tiek šķirots, jo "šie konteineri ir uzstādīti, tie maksā 600, 700 un 1000 eiro, respektīvi, tas jau arī ir kaut kādā veidā jāatpelna. Nu tā nenotiek, ka vienkārši šo konteineru saturu aizved uz poligonu… Uzņēmēji ir ieinteresēti katru drēbes gabaliņu, katru apavu pāršķirot un paskatīties, teiksim, vai tas nav pārdodams, pārstrādājams, vai tas nav izmantojams sadedzināšanai."
Bet labas kvalitātes tekstilizstrādājumus varat nevis vienkārši izmest, bet paši ziedot labdarībai, bet, piemēram, vecās segas, noderēs dzīvnieku patversmēs.
