"Par cilvēkiem un telpu, kurā dzīvo cilvēki" – tāds būs gala vēstījums, ko, sākot no 22. marta, ikviens apmeklētājs Daugavpilī Rotko muzejā varēs nolasīt jaunatklātajā Starptautiskā Latgales grafikas simpozija noslēguma izstādē.
Latgales grafikas simpozijs ir starptautiski atzītu grafiķu tikšanās un tīklošanās platforma, kas šogad norisinājās no 8. līdz 22. martam un jau divpadsmito reizi Daugavpilī pulcēja grafikas māksliniekus no visas pasaules.
Iepazīstot Daugavpils cietoksni un urbāno vidi, kā arī apmeklējot Latgales kultūrvietas, mākslinieki no Polijas, Francijas, Horvātijas, Itālijas, Igaunijas, Latvijas un Taivānas radīja mākslas darbus, iezīmējot savu individuālo rokrakstu un parādot grafikas medija plašo tehnisko daudzveidību.
Jautāts, ar ko šis 12. Starptautiskais Latgales grafikas simpozijs ir īpašs un ko varēs baudīt tā gala izstādē, Rotko muzeja direktors Māris Čačka atbild: "Apbrīnojami draudzīga komanda šoreiz konkursa atlases kārtā ir savākusies uz šo grafikas simpoziju."
Grafikas medija daudzveidība, tā izpausmes veidi, kas raksturo šī gada simpoziju, noteikti ieintriģēs grafikas mākslas cienītājus, saka Čačka, kuru satieku pēc intervijas ar Čehijas televīziju, kas norāda par šī notikuma Daugavpilī plašo starptautisko interesi. Grafikas simpozijs nu vainagojas ar noslēguma izstādi.
"Noslēguma izstādē vairumā dominē dobspieduma tehnika, pirmo reizi šo 12 gadu laikā būs radīts darbs mecotintas tehnikā, ko veic Taivānas māksliniece, tad būs virkne oforta un akvatintas darbu, un lietuviešu mākslinieki strādā linogriezumā, bet krāsainais oforts ir Igaunijas mākslinieces darbos.
Izstāde kopumā būs interesanta un daudzsološa. Tā stāstīs tādās divās lielās kopās par cilvēkiem un telpu, kurā dzīvo cilvēki. Tāds būs tas gala vēstījums, ko mākslinieki divu nedēļu garumā šeit ir sataustījuši gan cietokšņa vidē, gan iespaidojoties no Krāslavas, ko esam apmeklējuši, gan Daugavpils vides un cilvēkiem, ar kuriem viņi ir sastapušies," saka Rotko muzeja direktors.
Mākslinieku darbnīcās Daugavpils cietoksnī pēdējās dienās pirms simpozija noslēguma, kad ierodos te kopā ar Māri Čačku un Rotko muzeja burvīgo tulci Ingu Gedžūni, valda mākslinieciska rosība. Pirmo sastopam Edvinu Dragičeviču (Edvin Dragičević) no Horvātijas:
"Esmu šeit, jo mani kā mākslinieku saista doma par darbu dažādās telpās, kur es varu radoši strādāt plecu pie pleca ar citiem māksliniekiem un izmēģināt ko jaunu. Es strādāju šajā simpozijā oforta tehnikā, kodinu cinka plāksnes. Simpozijs notiek Daugavpilī, tieši cietoksnī. Cietokšņa tēma manā daiļradē jau bija pārstāvēta, bet tagad es esmu tieši uz vietas – pašā cietoksnī. Tāpēc šie iespaidi ir vēl jo košāki un spilgtāki, un tas vēl vairāk parādās manos darbos.
Esmu diezgan konservatīvs, klasisks savā izteiksmē, oforta tehnikā manos darbos ir daudz līniju. Mani darbi pamatā ir figurāli ar dažiem atsevišķiem abstrakcijas elementiem. Es izmantoju tikai divas krāsas – sarkano un melno. Tikmēr citi mani kolēģi šeit ir brīnišķīgi krāsas meistari, kas darina grafikas un izmanto daudz krāsu, ko es ļoti apbrīnoju."
Oforta tehnikā strādā arī māksliniece no Igaunijas Kadri Toma (Kadri Toom), tikai viņas darbi jau ir krāsu bagāti, bet arī tajos idejas smeltas tepat – Daugavpils cietoksnī.
"Parasti es strādāju dažādās tehnikās, bieži izmantoju arī jauktu tehniku, bet šeit es gribēju pamēģināt ko jaunu. Simpozijā šeit man top darbi oforta tehnikā, kurus es kombinēju ar krāsu. Domāju, ka mani darbi izstādē izcelsies kolēģu darbu vidū, jo tajos ir daudz krāsu. Līdz šim savā daiļradē esmu izmantojusi arhitektoniskas detaļas, tāpēc Daugavpils mani ļoti iedvesmoja.
Daugavpils arhitektūra ir ļoti interesanta, zināmā mērā dzīva un elpojoša, jo tā noveco, šur tur pārvēršas par drupām, pilsētvidē ienāk daba.
Domāju, ka atbalsis no tā visa jūs redzēsiet manos darbos izstādē."
Daugavpils daba un pati pilsētvide neatstāja vienaldzīgu grafikas mākslinieku no Itālijas Lorenco Natāli (Lorenzo Natali), kurš strādā īpašā tehnikā, pielietojot darbu tapšanā datoru.
"Mana tehnika ir uz datora veidots sistēmas zīmējums. Ļoti būtiski manā daiļradē ir dabas elementi, par kuriem es ļauju runāt datoram. Mana daiļrade parāda, ka arī robots var runāt dabas valodā.
Mans pirmais darbs, kuru veidoju izstādei, ir auga lapa, kuru es atradu, pacēlu tepat Daugavpils parkā. Es to ļāvu konvertēt datoram un ļāvu datoram runāt dabas valodā. Otrs darbs ir ar ainavas elementiem, tā ir Daugavpils perspektīvā. Darbs tapa ar zīmuli un pēc tam ar datoru. Daugavpils man šķita diezgan plakana kā vieta, un es to nedaudz pārveidoju, pievienoju nedaudz vairāk pakalnu."
Vistālāko ceļu uz Rotko muzeja rīkoto Latgales grafikas simpoziju Daugavpilī mēroja Peili Huana (Peili Huang) no Taivānas, viņas darbi šajā izstādē, kā saka pati māksliniece, nedaudz ienesīs Austrumu elpu:
"Esmu pirmā Taivānas māksliniece, kas šo 12 gadu laikā piedalās šajā simpozijā. Es strādāju mecotintas tehnikā, tajā darbs top ar īpašu griezējinstrumentu, kuram ir ārkārtīgi smalks uzgalis. Tādā veidā tiek iegūts nepieciešamais iegrebums uz materiāla plāksnes. Viens darbs ir vara grebums. Es turpinu jau Taivānā iesākto un šeit strādāju tajā pašā stilistikā.
Es ceru, man izdosies šajā izstāde, kas būs mūsu kopdarbs, mūsu galarezultāts, ienest tādu savdabīgu Austrumu elpu, iepazīstināt cilvēkus ar Austrumu grafiku un rosināt uzzināt par to vairāk."
Savukārt franču grafikas dvesmu šajā simpozijā ievieš Paskāls Piņons Žafs (Pascal Pignon Jaf), arī šeit tulka saziņu perfekti veic Inga Gedžūne.
"Francijā es strādāju gan kā grafiķis, gan kā tēlnieks un gleznotājs, bet šeit es esmu grafiķa statusā un veidoju monotīpijas. Šo simpoziju es ļoti augsti vērtēju kā lielisku iespēju strādāt brīvi, nepiespiesti, mierīgi, tālu prom no visām ikdienas rūpēm un raizēm. Tā ir arī brīnišķīga iespēja strādāt līdztekus ar citiem brīnišķīgiem māksliniekiem, kas ir tik dažādi. Šī mūsu dažādība padara simpoziju par tik bagātinošu pieredzi.
Līdztekus tam, ka esmu mākslinieks, darbojos arī psihoanalīzē, tāpēc kā mākslinieks es strādāju ar savu zemapziņu. Darbi, ko es darinu, tās ir impresijas, iespaidi no vietām, kuras apmeklēju. Šobrīd esmu Daugavpilī, un katrā vietā mani saista gaisma, saista ēkas, gaisotne. To visu var redzēt manos darbos šeit," teic franču mākslinieks.
Franciju šajā simpozijā pārstāv arī kaimiņvalstī Lietuvā dzimusī grafiķe Vitālija Samuilova (Vitalia Samuilova). Viņa strādā oforta tehnikā ar metālu:
"Ārkārtīgi patīk strādāt ar metālu, patīk to skrāpēt, kodināt skābē. Strādājot linogriezumā vai kokgriezuma tehnikā, mēs kā grafiķi domājam baltās līnijās, bet mana tehnika paredz domāšanu melnās līnijās, un tas ir kaut kas īpašs."
Tieši linotehniku pārstāv Polijas mākslinieki Magda Šplita (Magda Szplit) un Henriks Krolikovskis (Henryk Krolikowski).
Viņi stāsta: "Ļoti lielu iespaidu uz mums atstāja Daugavpils cietokšņa vēsturiskā hospitāļa apmeklējums, un hospitāļa motīvus jūs noteikti saskatīsiet mūsu izstādes darbos.
Savos darbos es meklēju struktūru, mani iedvesmo arhitektūra – vecais un jaunais. Savā daiļradē es it kā veidoju jaunu perspektīvu, kas ļauj citādi paskatīties uz varbūt ierastām, vecām lietām."
Vēl Rotko muzejā grafikas simpoziju papildina Latvijas māksliniece no Daugavpils Oksana Vronska, un Poliju vēl pārstāv Anna Klosa (Anna Kłos), kuras darbi šobrīd aplūkojami personālizstādē Daugavpils Poļu namā.
"Savas kolāžas es darinu ar šķērēm, izgriežu un līmēju, izmantoju vecas avīzes, vēstules un arī pastmarkas. Galvenais elements visos manos darbos ir tipogrāfija. Kolāžās iekļauju pagātnes fragmentus, un šajā ziņā Daugavpils cietoksnis mani ļoti iedvesmoja," atklāj māksliniece no Polijas.
Starptautiskā Latgales grafikas simpozija noslēguma darbu izstāde "Laiks" Rotko muzejā Daugavpilī apmeklētājiem būs pieejama līdz 19. maijam.
