Atvadīšanās no mākslinieka notiks 11. maijā pulksten 13.00 Limbiķu kapos, Grobiņas pagastā.
Raimonds Gabaliņš darbojās vairākās vizuālās mākslas jomās, dizainā un mūzikā, ko viņš apguva pašizglītības ceļā un pie jomu profesionāļiem. Mākslinieks bija apveltīts ar spēju apgūt un darboties katrā no tām, radoši pārmantot būtisko un nozīmīgo. Raimonds Gabaliņš bija gleznotājs, tēlnieks, dizainers, arhitekts, džeza un estrādes mūziķis, vadīja Liepājas mākslinieku kopu, rīkoja plenērus. Viņa darbi atrodas Liepājas pilsētvidē un Šķēdes kāpās. Mākslinieks spēja pārvarēt starpdisciplināro dalījuma robežu, pārsteidzot ar novitātēm.
Raimonds Gabaliņš no 1965.–1969. gadam mācījās bij. Laidzes Ekonomiskajā tehnikumā skaitļojamo mašīnu mehāniku specialitātē (tag. PICK Rīgas Valsts tehnikuma Datorikas nodaļa, Talsu novads, Laidzes pagasts). Mācoties viņš uzrādīja spējas mākslā un apguva iemaņas grafiskajā dizainā – uzvarēja projektu konkursā par labāko zāles noformējumu Jaungada karnevālam. Pēc tehnikuma absolvēšanas Raimonds Gabaliņš strādāja Rīgas Eksperimentālajā skaitļošanas tehnikas rūpnīcā (1970), bija mākslinieks – noformētājs bij. Liepājas Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcā, kā arī dizaina pulciņa vadītājs bij. Liepājas Jauno tehniķu stacijā (1971).
No 1973.–1974. gadam Raimonds Gabaliņš mācījās Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļā (LLMV, tag. MIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas Grafiskā dizaina izglītības programma). LLMV pedagogi tolaik bija: gleznotāji Aldis Kļaviņš (LLMV pedagogs 1967–1976, 1998–2000, direktors 1969–1976), Valters Uzticis (1914–1991; LLMV Dekoratīvās noformēšanas nodaļas vadītājs 1952–1989), Matīss Zavickis (1911–1988; LLMV pedagogs no 1952), Skaidrīte Elksnīte (1929–2002; LLMV zīmēšanas un gleznošanas pedagoģe 1965–1997), Ansis Ozoliņš (1942–1987; LLMV pedagogs, mācību daļas pārzinis 1969–1975), Egils Jānis Brūns (1938–2015; LLMV grafikas, burtu mācības, zīmēšanas, gleznošanas pedagogs 1971–1999), Ēriks Caune (1924–2004; LLMV Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļas speciālo priekšmetu pedagogs 1957–1977), Andrejs Palka (LLMV pedagogs 1970–2006) u.c.
Turpmāk Raimonds Gabaliņš vizuālo mākslu apguva pašizglītības ceļā, kā arī akmens kalšanu 1975. gadā pie tēlnieka Vasīlija Lieknes (1913–1989) un veidošanu no 1980.–1981. gadam pie tēlnieka Eduarda Mažeika (1923–1983). Viņa daiļradi ietekmējuši tēlnieka Kārļa Zāles (1888–1942) Berlīnes perioda modernisma stilistikas darbi. Meistarību papildinājis arī glezniecības plenēros.
Raimonds Gabaliņš strādāja par skaņu operatoru bij. Liepājas pilsētas izpildu komitejas kultūras pārvaldes Estrādes orķestru birojā un bija bundzinieks komponista, mūziķa Jura Pavītola grupā "Liepājas brāļi", ar pārtraukumiem no 1970.–1985. gadam komponista Imanta Kalniņa grupā "2XBBM", kā arī muzicējis restorānu orķestros kopā ar daudziem Latvijas mūziķiem, bet pēdējā desmitgadē bija džeza kvinteta "Jazz for Five" dalībnieks.
Raimonds Gabaliņš bija mākslinieks Leonīda Brausēviča (1907–1955) un Irinas Karnauhovas (1901–1959) pasaku lugas "Sārtais ziediņš" jauniešu studijas uzvedumam, režisors V. Miņko (1978, kultūras nams "Baltika", Liepāja).
1985. gadā Liepājā domubiedru grupu ar ideju veidot sakoptu un pārdomātu pilsētvidi un izstrādāt tās profesionālos un ētiskos kritērijus bija izveidojuši Liepājas galvenais arhitekts Uldis Pīlēns un pilsētas mākslinieciskās padomes loceklis, mākslinieks – noformētājs Raimonds Gabaliņš, pilsētas galvenais mākslinieks, arhitekts Juris Plēsums, arhitekts Agris Padēlis-Līns. Liepājas radošā vide 20. gadsimta 80. gados māksliniekiem par pilsētu radīja interesi, un par atgriešanos prātoja bijušie liepājnieki Uldis Baltutis, Laimonis Stikāns (1958–2018) un Ilze Ķauķe no Tallinas Mākslas institūta (tag. Igaunijas Mākslas akadēmija), kur viņas diplomdarba tēma bija Liepājas Izpildkomitejas interjera projekts. Liepājā tolaik vēlējās darboties tekstilmākslinieks Pēteris Sidars.
Jāatzīmē, ka Raimonds Gabaliņš no 1985.–1987. gadam bija meistars, biroja vadītājs bij. Liepājas Tirdzniecības pārvaldes reklāmas grupā un izstrādāja interjeru Liepājas kafejnīcai "Karmena" (1985, agrāk "Rudzupuķe"). Pilsētas dizaina aktivitātēs līdzdarbojās bij. Galantērijas kombināta "Lauma" dizaineri Andris Pope, Artis Podiņš, Viktors Cvetkovs, kas Nikolaja Sičova (R/A "Lauma" estētikas un dizaina biroja vadītājs 1977–1986) vadībā izstrādāja projektu kombināta firmas veikalam Pasta ielā, Liepājā. Ar Liepāju sadarbojas mākslinieki Tenis Grasis (1956–2007) un Inta Grase, viņi bija uzņēmušies Autoostas brandmūra apgleznošanu (1985). Savukārt Liepājas bij. Arhitektūras un pilsētbūvniecības pārvalde (tag. Liepājas būvvalde) 1988. gadā izveidoja kooperatīvu "Deko" (vadītājs Verners Pīlēns (1947–2008)), kura darbības mērķis bija pilsētvides estētiskā sakopšana. "Deko" veidoja bibliotēku un bāru "Libris" (1989, arh. Agris Padēlis-Līns, interjera projekta autors Raimonds Gabaliņš, 130 kvadrātmetru telpa tika pārvērsta mājīgā bārā, lasītavā un grāmatu glabātuvē). Realizācijā tika pieaicināti bij. mēbeļu uzņēmums "Baltija", kas piesaistīja amatniekus vitrīnu, plauktu, galdu izgatavošanai, un bij. Linoleja rūpnīca, kas nodrošināja grīdas segumu.
Raimonds Gabaliņš piedalījās izstādēs no 1978. gada, pirmā izstāde – Liepājas Jauno mākslinieku izstāde (1978, Nīcas padomju saimniecības klubs, piedalījās: Andrejs Palka, Leonīds Sēlietis, Nikolajs Sičovs, Egils Jānis Brūns, Ilze Laudurga-Lībiete, M. Putniņš, A. Aigars, Māris Uldriķis (1939-2017), G. Tilgalis u.c.).
Raimonda Gabaliņa darbi bijuši eksponēti izstādēs: "Baltā izstāde" (1981, LPSR Mākslas fonda izstāžu zāle "Tēlnieku nams"), Liepājas LMS gadskārtējā tēlotājmākslas izstāde (1980, 1981, 1982, 1983, 1989, Liepājas Vēstures un mākslas muzejs), Mākslas dienu plenērs Liepājā (1984, z-k "Boļševiks"), "Akcenti Liepājai-1" (1986, Liepājas Vēstures un mākslas muzejs), "Latviešu padomju tēlniecības izstāde Lielā Oktobra 70. gadskārtai" (1987, bij. Kultūras pils "Daile", Dzintari, Jūrmala), "Akcenti Liepājai-2" (1988, Liepājas Vēstures un mākslas muzejs, iekārtoja pilsētas galvenais mākslinieks Juris Plēsums, arhitekts Agris Padēlis-Līns, mākslinieks-noformētājs Raimonds Gabaliņš un Liepājas galvenais arhitekts Uldis Pīlēns), "Pavasaris 90" (1990, bij. izstāžu zāle "Latvija", LNMM), "Portrets-96" (1996, galerija "Rožu laukums"), "Mākslas dienas 97" (1997, bij. izstāžu zāle "Latvija", LNMM), Liepājas pilsētas un rajona mākslinieku darbu izstāde (1997, Liepājas Vēstures un mākslas muzejs), "Akts" (1998, bij. A/s "Lauma" klubs), "Liepāja. Starp ezeru" (2000, LMS galerija), Liepājas gadskārtējā tēlotājmākslas izstāde "Pilsētas skaņa mākslā" (2016, Liepājas muzejs) u.c. Līdz šim Liepājas gadskārtējās izstādēs ir prēmēti mākslinieku Andra Prigičeva, Egona Peršēvica, Līgas Ķempes, Raimonda Gabaliņa, Ulda Rubeža, Igora Bernāta, Daces Dēliņas-Lipskas darbi.
Raimonds Gabaliņš bija rosinātājs un vadītājs Liepājas starptautiskajiem plenēriem, kuros veidoti pilsētvides objekti granītā, betonā (2000, "Liepājas māsas 2000") un koka objekti (2002, "Soliņš jūrmalā").
Raimonds Gabaliņš rīkoja personālizstādes: "Tēlnieka Raimonda Gabaliņa personālizstāde" (1985, bij. Liepājas padomju saimniecības kultūras nams), "Raimonda Gabaliņa skulptūru izstāde. Personīgs viedoklis" (1990, Klaipēdas muzejs, Lietuva), "Raimonda Gabaliņa skulptūru izstāde. Personības nogrieznis uz laika vektora" (1999, Liepājas Vēstures un mākslas muzejs; 2000, Talsu novada muzejs), "Tēlnieka Raimonda Gabaliņa filozofiskas meditācijas" (2019, galerija "Romas dārzs"), "Personīgais viedoklis" (2020, Zentas Mauriņas piemiņas istabā, Grobiņa, Lielā iela 84). Mākslinieks veidojis nelielas grupu izstādes: "Smaidas Rubezes un Raimonda Gabaliņa darbu izstāde" (1979, Liepājas Vēstures un mākslas muzejs), Ilonas Gabaliņas Kilas fotografiku un Raimonda Gabaliņa skulptūru izstāde "Skaitļu enerģijas transformācija" (2023, Liepājas muzejs).
Mākslinieks Raimonds Gabaliņš veidojis darbus pilsētvidē: Baltijas zemūdeņu jūrniekiem-varoņiem Liepājas karaostā (1981, betons), piemiņas zīme kara inženierim I.Rožkovam (1985, granīts, Liepājas stacija), Liepājas pilsētas karte (1999), piemiņas zīme Latvijas valdības darbībai Liepājā 1919.gadā (1999, granīts), piemiņas zīme "Kārļa XII zābaks" (2001, ideja – vēsturnieks Rihards Rubīns (1930–2014), tēlnieks Raimonds Gabaliņš, mākslinieks Raimonds Kalniņš, metāls, granīts, betons, Virga, Virgas pagasts, Dienvidkurzemes novads), Memoriāls holokausta upuriem Šķēdē 1941.–1945. (2005, granīts, betons, Šķēdes kāpas, Liepājas novads), "Piemiņas zīme Liepājas ebreju sinagogai" (2014, granīts, bronza, Liepāja), skulptūra "Problēmas risinājums" (metāls, Ventspils). 2015. gadā Raimonds Gabaliņš restaurēja tēlnieces Irmgardes Lāčgalvas-Kaminskas (1907–1994) skulptūru "Lācītis-kārumnieks" (20.gs.50.g., betons) – atjaunoja tēla detaļas, nolauztās ķepas, purnu, medus poda malas (betons, aptuveni 300 kg, Jūrmalas parks, Liepāja). Mākslinieks veidojis goda plāksnes Liepājā pie ēku fasādēm – Egonam Līvam Franču ielā (2014, granīts), Olafam Gūtmanim Uliha ielā (2014, granīts), Zviedrijas karalim Kārlim Gustavam Kungu ielā 26 (2021, granīts). Veidojis galveno balvu Starptautiskajam sarīkojumu deju festivālam "Liepājas pērle" (1991, bronza).
Raimonds Gabaliņš darbojies arī memoriālajā tēlniecībā, radījis kapa pieminekli Verneram Pīlēnam (2014, granīts, bronza).
Mākslinieks bija lektors Liepājas Universitātē un pasniedza kursu "Reklāmas vēsture un teorija". Bija vadītājs arhitektūras projektēšanas birojā "ArchiJazz".
Raimonds Gabaliņš bija LMS biedrs no 1990. gada un tika uzņemts ar tekstilmākslinieces Ernas Ošeles (1915–2005), gleznotājas Benitas Bitānes, tēlnieka Ojāra Breģa (1942–2022) rekomendācijām, LMS Tēlnieku apvienības vadītāja p.i., tēlnieces Ligitas Ulmanes izsniegtu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925–2019) parakstītu lēmumu.
Raimonds Gabaliņš bija Liepājas mākslinieku līgas priekšsēdētājs (no 1995), kā arī bija Interdisciplinārajā organizācijā "Forts" kopā ar tēlnieku Ģirtu Burvi (dibinātājs, priekšsēdētājs 1996–2000) un Arhitektu klubā "V-10", kura biedri bija arhitekti: Iveta Ansone, Uldis Pīlēns, Andris un Aija Kokini, Gundars Vīksna, Uģis Kaugurs, Agris Padēlis-Līns, Ivars Kesenfelds u.c.
