Kad Purvīša muzeja arhīvu pētnieks – vai kā pats sevi jokojot sauc "ciema urķis" – Jānis Holšteins-Upmanis "Latvju Vārda" 1945. gada publikācijā izlasīja, ka Vācijas pilsētā Šlēsvigā manīti Vilhelma Purvīša darbi, muzeja pārstāvji devās uz Šlēsvigas muzeju, lai pārliecinātos, vai tas tā ir.
Meklēto gan neatrada, bet uzzināja, ka te glabājas Jāņa Roberta Tillberga glezna "Latviešu meitene", kura datēta ar 1942. gadu un formāli ir legāli nopirkta.
"Šlēsvigā mūsu tikšanās vainagojās ar vēl vairākiem jauniem kontaktiem, ar kuriem šie cilvēki padalījās un teica – nē, mēs nevaram palīdzēt, bet zinu, ka šī organizācija varēs. Tā katra tikšanās dod jaunu iedvesmu un pierādījumus, ka mēs drīkstam meklēt šīs gleznas," atzina Purvīša muzeja valdes loceklis Jānis Holšteins-Upmanis.
Purvīša muzeja valdes priekšsēdētāja Žanete Grende stāstīja, ka "1949. un 1952. gadā vairākkārt ziņoja, ka darbi ir atrasti, viņi ir kaut kur Vācijas arhīvu sistēmā, mēs esam uzrunājuši Vācijas vēstnieku Latvijā, mums ir paredzēta tikšanās ar viņu maija vidū. Mēs runāsim par to, kā mēs visefektīvāk varam šajos arhīvos ieiet un atrast vēl neizpētīto".
Liktenīgs Purvīša darbiem bija Otrais pasaules karš.
Latvijas Mākslas muzeja Mākslas vēstures institūta pētnieks Jānis Kalnačs skaidroja: "Ir juku laiks, laiks, kad vācieši mēģina savākt to, ko uzskata par vērtīgāko. Būtībā šis ir ļoti pretrunīgs, ļoti haotisks, ļoti vāji dokumentēts laiks, kurā cita starpā arī gadījās šīs Vilhelma Purvīša gleznas."
Kad mākslinieks ar ģimeni izlēma doties bēgļu gaitās uz Vāciju, ir liecības par kastēm, kurās bijuši Purvīša darbi un kuru transportēšana bija uzticēta firmai "Schenker". Taču līdz Purvīša ģimenes mājvietai Vācijā šis sūtījums tā arī nekad nenonāca.
Cik tieši darbu ir pazuduši, īsti nav zināms. Purvīša muzejs min vairākus simtus.
"Tas, ko Purvītis gleznoja, faktiski 1930. gados, 1940. gados, – to darbu tikpat kā nav saglabājies, jo Purvītis taupīja gleznas savam muzejam, par ko viņš sapņoja, lai viss glabātos vienkopus viņam veltītajā muzejā," stāstīja Jānis Kalnačs.
Pazudušos darbus meklējuši gan trimdas latvieši tūlīt pēc kara, gan Latvijas pētnieki un vēsturnieki, taču nesekmīgi. Tomēr Purvīša muzejs, kas izveidots mākslinieka dzimtajās mājās Vecjaužos pirms pāris gadiem, ir apņēmīgs sekot ikvienam pavedienam.
"Meklēt ir viena lieta, ka mēs braucam, runājam. Būs vēl trešā daļa, kur mēs strādājam ar advokātu kompāniju "TGS Baltic" – visus dokumentus, kā tos dokumentus salikt kopā, kuri ir līgumi. Latvijas vēsturē ir bijis viens gadījums, tikai viens gadījums, kad kāda no valstīm atdod kara laikā pazudušu darbu," stāstīja Žanete Grende.
Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja krājumā šobrīd ir 114 Vilhelma Purvīša darbi.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce atzina, ka "tas būtu papildinājums Purvīša daiļrades pētniecībai, tas nebūtu papildinājums, kā saka, valsts kolekcijai, es no sirds gribētu, ja kaut kas varētu atrasties".
Purvīša muzejs ne tikai meklē pazudušos mākslinieka darbus, bet arī finansējumu, lai meklējumos varētu doties. Valsts atbalsts šobrīd paredzēts līdz 25. maijam.
