Es ne tikai rakstu stāstus, bet pirms tam arī ieguldu lielu pētniecisko darbu – tā par saviem teju 30 romāniem teic rakstniece Inguna Bauere. Stāstu galvenie varoņi ir vēsturiskas, Latvijas tautai nozīmīgas 17.–19. gadsimta personības, tāpēc informācija tiek meklēta baznīcas grāmatās, laikrakstu publikācijās, kā arī sarunās ar personību pēcnācējiem. Rakstniece uzsver – lai atklātie stāsti neietu zudībā, ar tiem ir jādalās: "Kas pagātni pētī, tas nākotni svētī. Es mēģināju tā, lai klausītājiem ir interesanti, lai nav pliki fakti un kā vēstures stundā, kad sāc klanīties un uznāk miegs. Šodien tēma bija piebaldzēns – kāds viņš ir gan izskatā, gan raksturā, gan nodarbošanās."
Pasākuma dalībniece, vecpiebaldzēniete Agita atzīst, ka rakstnieces stāstos varētu klausīties ilgi: "Vēsture ļoti saista, viņa māk to pasniegt saistoši, es domāju arī jauniešiem šis būtu jādzird. Par to, kādi vārdi bijuši agrāk pašos pirmsākumos, kad Vecpiebalga bija pieminēta vēstures faktos, grāmatās, hronikās, kādi vārdi bija modē, tas man likās ļoti interesanti ar mūsdienām, kas atgriežas vai neatgriežas, kas saglabājies un kas ne, kā cilvēki izskatījās, kur aug kājas patiesībai, ka meitas bijušas egles garumā un no kā tas varētu būt. Arī īpašības, visi saka, ka piebaldzēni ir lepni, tam jāpiekrīt. Sevi ir jāpierāda un tikai tad tu tiec pieņemts, bet bija arī daudz nezināmu lietu."
Tam piekrīt arī Antra no Ērgļiem: "Ingūnai ir stāstnieka talants – valoda, viņas zināšanas un vārdu krājums. Kaut gan es pati neesmu no Piebalgas, ir interesanti."
Rakstniece Inguna Bauere uzskata, ka lielākajai sabiedrības daļai par savu dzimto vietu zināšanu ir maz un šādi stāstu vakari to varētu mainīt: "Tā nav tikai parunāšanās, varbūt tas izklausīsies ļoti skolotājiski, bet man zināšanas, kuras esmu sakrājusi, gribas nodot arī līdzcilvēkiem. Es nesaku, ka katram ir jāzina tik daudz, cik rakstniekam, rakstot par notikumiem, kas šeit risinājušies, bet koks bez saknēm viegli izgāžas, saknes ir mūsu zināšanu pagātne."
Līdztekus vēstures stāstiem un grāmatu fragmentiem arī senas anekdotes un pat viktorīna.
"Man jau ir to stāstu ārkārtīgi daudz, es varētu stāstīt no rīta līdz vakaram un no vakara līdz rītam. Kurpniekam kurpju nav, brauc apkārt, stāsti visiem par grāmatām, kurās attēloti Piebalgas cilvēki, bet šeit uz vietas tādu tikšanos nemaz tik daudz. Pašai interesē tas, ko daru. Ja dārzniekam interesē viņa rožu dobe, tad tā ziedēs brīnišķīgi, tieši tas pats ir jebkurā profesijā, ja man ļoti interesē tas, ko daru, tad tas izdodas," teic Bauere.
Jaunākais rakstnieces romāns "Doroteja. Izredzētā" lasītājus sasniedza šā gada maijā, un šobrīd izdevniecībā guļ jau nākamais darbs: "Būs par Valmiermuižas ģenerālieni Hallarti. Tad, kad meklēju datus par viņu, mēģināju sazināties ar vēsturniekiem, izstāstīju par to, cik tālu esmu tikusi ar pētījumiem, viņi man atbildēja, ka neviens labāk nezina par to, kas tajā laikā notika."
Plānots, ka grāmata tiks izdota šā gada nogalē.