10. jūnijā Kaselē publikai durvis vēra šī gada lielākā un prestižākā mākslas izstāde “Documenta 14”. Izstādes pirmā daļa jau atklāta Atēnās šī gada aprīlī, taču tieši Kasele ir izstādes vēsturiskā norises vieta, kur visā pilsētā un dažādās pagaidu telpās 100 dienu garumā iespējams aplūkot mākslas skati, kuru Vācijas prese dēvē par “Mākslas olimpiskajām spēlēm”.
Jaunā Kaseles muzeja “Grimmwelt” telpās, kas ir viena no daudzajām “Documenta 14” norises vietām, kopā ar Oskara Mazotas (Oscar Masotta), Bruno Šulca (Bruno Shulz), Roija Rouzena (Roee Rosen), Sjūzenas Hileres (Susan Hiller) un Toma Zeidmana Freida (Tom Seidmann Freud) darbiem pirmo reizi vienkopus tiek izstādīti arī Annas Lācis jeb Asjas oriģinālie materiāli no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma (RMM), Māras Ķimeles privātās kolekcijas, Valtera Benjamina arhīva (Berlīne), Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva un Krievijas RGALI un GARF arhīviem. Izstādi papildina arī tās kuratora Andra Brinkmaņa uzkrātie materiāli – A. Lācis publikācijas un 1920. gados izdotie konstruktīvisma perioda žurnāli un grāmatas.
Pateicoties RMM atsaucībai, izdevies sagrupēt lielisku materiālu kopumu, kurš plašākai publikai muzeja rekonstrukcijas laikā nav pieejams. Daudzi materiāli līdz šim glabājušies krājumos un nav tikuši eksponēti. Pētnieces Beatas Paškevicas ilgtermiņa pētnieciskais darbs un vācu valodā publicētā monogrāfija par Annu Lācis “In der Stadt der Parolen Asja Lacis, Walter Benjamin und Bertold Brecht” (“Schriften des Fritz-Hüser-Instituts für Literatur und Kultur der Arbeitswelt, Band 14”, Dortmunde, 2006) kļuva par svarīgu atsauces punktu izstādes veidošanas laikā.
“Documenta 14” mākslinieciskais vadītājs un kurators Ādams Šimčiks (Adam Szymczyk) ielūguma vēstulē raksta: “Šīs “Documenta” programmas ietvaros ir iekļauts Andra Brinkmaņa veidotais izpētes projekts “Signals from another world: Anna “Asja” Lācis archives”, kurš tapis sadarbībā ar Māru Ķimeli, Beatu Paškevicu un Hendriku Folkertu. Tā mērķis ir izvērtēt 20. gadsimta sākuma Vācijas un Padomju Krievijas intelektuāļu sadarbību. Ar fotomateriālu, vēstuļu, manuskriptu, grāmatu, žurnālu, fotomateriālu palīdzību tiks rekonstruēta divu vēsturiski nozīmīgu personību – teātra režisores, aktrises, eksperimentālā bērnu teātra novatores Annas Lācis un vācu filozofa Valtera Benjamina – saskare. Šī ekspozīcija iepazīstinās plašāku publiku ar A. Lācis nozīmīgo darbu un materiāliem, ar kuru palīdzību iespējams rekonstruēt maz pētīto Veimāras perioda politiskā teātra vidi Vācijā, kā arī labāk kontekstualizēt atsevišķus Valtera Benjamina tekstus, kuri saistīti ar izglītību un bērnības tematiku.”
“Documenta 14” izdotajā žurnālā “South” tiks publicēts arī Andra Brinkmaņa raksts, kā arī līdz šim nepublicēts A. Lācis teksts (A. Brinkmaņa un B. Paškevicas tulkojumā) un V. Benjamina nozīmīgais darbs “Proletārā bērnu teātra programma”, kuru autors sarakstījis, balstoties uz A. Lācis pieredzi darbā ar bērniem bezpajumtniekiem Orlā, Krievijā 1918.–1919. gadā.
Teātra režisore un skatuves mākslas teorētiķe Anna Lācis (1891–1979), pazīstama arī kā Asja, – fascinējoša personība, kura bijusi cieši saistīta ar Eiropas un Krievijas modernā teātra un filozofiskās domas ietekmīgākajiem pārstāvjiem. A. Lācis Rietumos tika par jaunu atklāta pēc 1968. gada, kad atjaunojās interese un tika publicēti pirmie V. Benjamina rakstu krājumi. Izstāde ļaus skatītājiem pārvērtēt A. Lācis paveikto jaunā skatījumā.
Izstāde “Documenta” tiek organizēta kopš 1955. gada katru piekto gadu un ir viens no svarīgākajiem mākslas vides notikumiem pasaulē. To dibināja mākslinieks, pasniedzējs un kurators Arnolds Bode. Katru “Documenta” “sēriju” veido pieaicināts kurators, šoreiz tas ir polis Ādams Šimčiks, kurš 2003.–2014. gadā vadīja Bāzeles izstāžu namu "Kunsthalle" un bija viens no 2008. gada Berlīnes biennāles kuratoriem. Rīkojot izstādi divās pilsētās, viņš vēlas pievērst pastiprinātu uzmanību Eiropas ekonomiskajām, kulturālajām un sociālajām problēmām.
Savus darbus Atēnās un Kaselē izstāda vairāk nekā 160 mākslinieku no visas pasaules. Šī ir viena no pirmajām reizēm, kad izstādē “Documenta” iekļauti latviešu izcelsmes autoru darbi. Otra izstādē pārstāvētā latviešu izcelsmes māksliniece ir Vija Celmiņš.
