Pārmaiņas sākas jau ārpusē. Tagad ieeja teātrī vairs nav no Lāčplēša ielas, bet no pagalma, kur savulaik skatītāji gaidīja aicinājumu uz izrādi "Garā dzīve". Uzticīgie teātra skatītāji tagad meklē, kas palicis no vecās ēkas. Piemēram – uzraksti un sienas fragmenti.
Lielu interesi piesaista vitrīna, kurā redzams viss, kas atrasts zem balkona grīdas dēļiem, tostarp konfekšu papīriņi, teātra biļetes.
Aktiera Ritvara Toma Logina mammai Ingai ir ļoti emocionālas atmiņas par šo ēku: "Es pēdējo reizi šajā mājā biju uz "Revidentu". Kad parādījās ceptu sīpolu smarža, es skrēju laukā. Un pēc pusgada piedzima viņa (norāda uz meitu)!"
Daudz smieklu, daudz ziedu un katram savs mīļākais stūrītis!
JRT mārketinga vadītāja Alise Limba-Ķuzule: "Vecā kase bija šeit, un rinda bija gara ārā. Uz ielas. Studiju gados. Ir svētku sajūta."
Uzņēmuma "Biļešu paradīze" valdes priekšsēdētājs Jānis Ķuzulis: "Biļešu pieprasījums ir milzīgs, nav viegli. Pirmā pārdošanas reize, visas tika pārdotas 15 minūtēs un kopumā pusstundas laikā. Pieprasījuma ziņā vienīgais līdzvērtīgais pasākums, ar ko salīdzināt, bija Dziesmu svētki!"
Teātra kritiķe Zane Radzobe: "Te var apmaldīties!"
Režisors Pēteris Krilovs: "Elpa aizraujas un nav ko teikt! Ejam, iemēģināsim krēslus... Daudz vairāk [vietas]. Atceros to murgu, kad vajadzēja samainīties. Te daudz labāk."
Režisora meita Alīse: "Man patīk, ka balkons atstāts kā bija. Un gaismotāju kabīnes. Es tur kāpu ar salauztu kāju..."
Teātra bufetē šovakar ir nevis kafija, bet glāzes šampanieša bez maksas. Tā teātris sagaida pirmos apmeklētājus.
Hokeja treneris Harijs Vītoliņš: "Interesanti, es neesmu bijis šeit! Nekad! Tā sanācis, ka esmu vienmēr turnīros bijis..."
Vītoliņa mamma Gunta: "Tu biji, kad maziņš biji! Mēs tevi te uz Karlsonu vedām! (..) Pašas telpas smukas! Bet nu apmaldīties var!"
Katram savi pirmie iespaidi, kas tiek tverti atmiņā un arī foto. Bet fotogrāfs Jānis Deinats saka īsi: "Tas, ka teātris ir vaļā, tas ir lieliski. Vai tad ar to nepietiek?"
