ĪSUMĀ:
- Pēdējo gadu laikā nav darīts nekas, lai novērstu būvinspektoru un VUGD ekspertu konstatētās problēmas Stūra mājā.
- Nama atjaunošanas izdevumu tāmei pieaugot, kultūras ministre Agnese Logina redz tikai iespēju Stūra māju pārdot, jo nepieļauj varbūtību Okupācijas muzeja ekspozīciju uzturēt graustā.
- Arhitekts Andris Kronbergs uzskata, ka būtu vajadzīgas plašas diskusijas par Stūra mājas izmantošanu.
- Okupācijas muzejs, apzinoties, ka Stūra mājas slēgšana 7. maijā ir reāla, sācis veidot digitālo ekspozīciju.
Stūra mājas pagalmā pastāv pārseguma iebrukuma draudi
Būvinspektors bīstamību Stūra mājas pagrabā konstatēja jau pirms trim gadiem. Toreiz tika aizliegts ekspluatēt daļu no Stūra mājas pagraba. "Tiklīdz mums pateica, ka šie pārsegumi pagalmā ir bīstami, mēs tur vairs neejam. Mēs esam saplānojuši tūri citā maršrutā, jo apakšā ir pagrabs un līdz ar to var iekrist tajā iekšā," stāsta Okupācijas muzeja vadītāja Solvita Vība. Viņa šobrīd var tikai noskatīties Stūra mājas sabrukumā, kas pēc ekspertu slēdzieniem notiek arvien straujāk.
Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) Būvju ekspluatācijas kontroles nodaļas vadītāja Kristīne Griga atzīst, ka katram gadam ir nozīme: "Ņemot vērā apstākļus, ka ēka netiek apkurināta, apdzīvota un netiek uzturēts atbilstošs gan mitruma, gan siltuma līmenis, – tas rada, veicina šo nestpējas samazinājumu vēl vairāk." Savs atzinums par ēku ir arī Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ekspertiem, kuri Stūra māju inspicēja pirms diviem gadiem. Toreiz tika konstatēts, ka lielākā daļa ēkas nav nodrošināta ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, kā arī iekšējās ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma gadiem nav uzturēta darba kārtībā, kā rezultātā sistēma ir pārbūvējama un šobrīd nav ekspluatējama. Savā atbildē raidījumam "Kultūršoks" dienests raksta: "Nenovēršot konstatētos ugunsdrošības pārkāpumus, ugunsgrēka gadījumā ēkas kopējais stāvoklis var būtiski pasliktināties. Darbspējīgas ugunsgrēka atklāšanas sistēmas neesamība rada risku, ka ugunsgrēks tiks pamanīts tikai tad, kad tas būs plaši izplatījies. Turklāt tā izplatību veicinās nolietojušies pārsegumi. Tādējādi šī brīža ēkas ugunsdrošības stāvoklis ugunsgrēka gadījumā var apdraudēt tajā esošos cilvēkus, pašas ēkas vēsturisko vērtību, kā arī apkārtējās ēkas."
Tieši ugunsdzēsēji bija tie, kuri Stūra mājas saimniekiem "Valsts nekustamajiem īpašumiem" iezīmēja kalendārā datumu – 2024. gada 7. maiju, kad ēkas ekspluatāciju apturēs, ja pārkāpumi netiks novērsti.
"Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) Nekustamā īpašuma iznomāšanas un pārdošanas pārvaldes direktore Anita Feldmane atzīst, ka šim mērķim nav atrasti līdzekļi: "Lai mēs ieguldītu līdzekļus, mums ir jāsaņem finansējums, un šajā gadījumā tas netika atrisināts. Netika atrisināts arī pielietojums, jo mūsu funkcija ir nodrošināt valsts institūcijas ar nekustamo īpašumu un pielāgot, ja kādai valsts institūcijai tas ir nepieciešams. Šajā gadījumā šī pielietojuma nebija šai mājai."
Politiķu vīzijas par Stūra mājas nākotni mainās līdz ar ieņemtajiem amatiem
Stūra mājas vienīgais apdzīvotājs ar nomas līgumu līdz 2050. gadam ir Okupācijas muzejs ar ekspozīciju "Stūra māja", kas aizņem 690 kvadrātmetrus jeb 8% no ēkas platības. Pārējā māja jau gadiem stāv tukša, un "Valsts nekustamie īpašumi" par to vairs galvu nelauza, apzinoties, ka par 1912. gadā celtā Tetera nama nākotni nav atbildīgi. Politiķi, cīnoties par Stūra mājas glābēja godu, līdz šim ir norakuši visas iespējas, kas namam būtu devušas nākotni, bet Stūra mājas ekspozīcijai – apmeklētājiem atvērtas durvis. "Teiksim tā, ir politiskie cikli, un tad ir politiskās virzības," tā "Vienotības" valdes priekšsēdētājs un finanšu ministrs Arvils Ašeradens skaidro cirku ap Stūra māju, kurā pats arī nospēlējis savu lomu, kad iepriekšējā Saeimas sasaukumā vadīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Toreiz viņš nepieļāva iespēju, ka jaunā Saeima varētu izšķirties par Stūra mājas pārdošanu un iestājās par Stūra mājas likuma rakstīšanu. "Ir likums par šo namu, kas iedod ietvaru, kas tad tur notiek," tādu lietu virzību raidījumā "Kultūršoks" 2022. gada 4. novembrī iezīmēja Arvils Ašeradens. Tieši pēc gada viņa vadītā partija nobalsoja pret Stūra mājas likumprojektu, jo to virzīja torbīd jau opozīcijā esošā Nacionālā apvienība ar iepriekšējo kultūras ministru Nauri Puntuli priekšgalā. Ašeradens norāda, ka toreiz tā vairs nebija viņa atbildība: "Vēlreiz – par kultūras politiku ir atbildīga Kultūras ministrija vai attiecīgi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Saeimā. Ne viena, ne otra nevēlas šādu likumprojektu virzīt, tātad līdz ar to šis jautājums ir izsmelts."
Kultūras ministre Agnese Logina uzskata, ka toreiz nacionāļu sagatavotais likumprojekts savā ziņā bijis "tāds viltus risinājums":
"Likumā bija atrunāts, ka finansiāli atbildīgi par ēku ir VNĪ, bet tā tas īsti praksē nestrādā un to arī Nacionālās apvienības kolēģiem no iepriekšējās pieredzes valdībā vajadzētu zināt, ka šādā veidā nevar atrisināt ēkas finansiālās problēmas."
Nacionālā apvienība aptur Stūra mājas izsoli, bet māju neizglābj
Nacionālā apvienība jau kā opozīcija savu Stūra mājas likumprojektu uzlika galdā pagājušā gada nogalē, cerot, ka tas palīdzēs noturēt Okupācijas muzeja ekspozīciju vietā. Tomēr tieši uz nacionāļu sirdsapziņas ir 2020. gadā "Valsts nekustamo īpašumu" rīkotās Stūra mājas izsoles apturēšana, par ko paši publiski lepojās ar ierakstiem partijas sociālo mediju kontos: "Mums izdevās – Stūra mājas izsole ir apturēta." Toreizējais Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons rakstīja: "Ir nopietnas bažas, ka, kādam nopērkot šo ēku, remonts tiešām tiks veikts, taču īpašnieka prioritāte noteikti nebūs Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija vai ekskursijas." Savu pārliecību politiķis joprojām nav mainījis: "Ņemot vērā to, ka līgums ar muzeju ir līdz 2050. gadam, arī šis 2050. gads var pienākt un nekādas garantijas jau nav, ka pēc tam īpašnieks šajā vietā turpinās kaut kādu muzeja darbību."
Pārdošanas nosacījumi gan noteica, ka Stūra mājas ekspozīcija paliek, un Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība stāsta, ka ar potenciālajiem jaunajiem ēkas īpašniekiem bija jau sarokojusies. Pēc apturētās izsoles Stūra mājas augštāvos atslēgta apkure un elektrība, bet summas, kas tiek nosauktas nama atdzīvinšānai, augušas augumā.
Ja valsts tomēr izlemtu pati rūpēties par namu, tā atjaunošanai izmaksas no 13 miljoniem uzlēkušas jau līdz 25 miljoniem eiro.
"Tādi brīvie līdzekļi apkārt nemētājas, un līdz ar to atsavināšana ir vienīgais pragmatiskais risinājums, un, iepazīstoties ar citu valstu pieredzi, mēs redzam, ka tas strādā citur, mēs esam izdarījuši arī visus nepieciešamos priekšdarbus, lai nodrošinātu, ka muzejs var turpināt savu darbu. Muzejs nevarēs turpināt savu darbu, ja visa pārējā ēka kļūs par graustu. Faktiski šajā situācijā, šajā laika posmā mums pat nav citu variantu," ir pārliecināta kultūras ministre Agnese Logina. Šis plāns nākamnedēļ tiks piedāvāts valdībai, un tam tagad ir arī "Vienotības" atbalsts: "Šinī gadījumā vienīgais pareizais lēmums ir šo namu pārdot. Tātad Kultūras ministrija uzskata, ka tas ir jādara, un, raugoties no Finanšu ministrijas viedokļa, tas ir risinājums, lai mēs nejēdzīgi netērētu valsts līdzekļus," uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Nākamā nedēļa Stūra mājas liktenī – izšķiroša
2020. gadā izsoles sākumcena cena bija 4,2 miljoni eiro. Tad gan ēka oficiāli neatbilda pusgrausta stāvoklim. Uz jautājumu, vai Stūru mājas pārdošanas cena varētu būt tie paši 4 miljoni eiro, VNĪ Nekustamā īpašuma iznomāšanas un pārdošanas pārvaldes direktore Anita Feldmane atzīst, ka cena varētu būt mazāka.
Kamēr miljoni vienā svaru pusē aug, otrā rūk, Okupācijas muzeja izmisums ir nepārejošs. "Mēs redzam šo teikumu, visi ir vienisprātis, ka muzejam te ir jāpaliek, viss ir ļoti atbalstoši, visiem liels paldies. Bet es neredzu reālu darbu, kas parādītu un dotu muzejam cerību, ka tiešām mēs pēc 7. maija šeit paliekam. Es ļoti gaidu tādu ziņu darbībā, ne tikai vārdos," atklāta ir Solvita Vība.
Lai muzejs te varētu palikt, pēc ēkas apsaimniekotāju izveidotās tāmes ir vajadzīgi 847 tūkstoši eiro neatliekamo darbu veikšanai.
VNĪ Nekustamā īpašuma iznomāšanas un pārdošanas pārvaldes direktore Anita Feldmane atzīst, ka naudas joprojām šim mērķim nav: "Es domāju, ka visu izšķirs nākamā nedēļa. Un mums ir daudz darba." Bijušais Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons prognozē, ka nekas nemainīsies:
"Šobrīd, man liekas, jau ir skaidrs, ka nekāds muzejs tur no maija nebūs, jo ir atzinums, ka to ēku nevar ekspluatēt un arī nekādas finanses no valsts puses nebūs."
Tieši mētāšanās ar arvien pieaugošajiem cipariem tāmēs vieš šaubas par šo procesu profesionālos skatītājos. Arhitekts Andris Kronbergs nesaprot summas, kas tiek sauktas, lai ugunsdzēsēji atceltu 7. maija termiņu: "Varbūt, ka tā ir atbilstoša summa, droši vien tur ir kāda tāme, bet viņa ir liela, man viņa izsauc drusku tādu drebuli, zinot to, ka šodienas tehnoloģijas ar bezvadu signalizācijas sistēmām ir visai attīstītas."
Okupācijas muzejs gatavojas ļaunākajam scenārijam
Arhitektam arī grūti saprast, kāpēc nav profesionāļu vidū bijušas plašas diskusijas par Stūra māju: "Mēs tādā šaurākā lokā bišķi par to esam diskutējuši, un es varu pateikt vienu domu šobrīd, kas tajā diskusijā bija, ka, iespējams, ja tas liktenis tai mājai tāds ir bijis, tad varbūt tas ir jāturpina tālāk. Un, ja mēs iedomātos, ka šī māja kļūtu par globālu varas, vardarbības pētniecības centru, mēs iedomātos, ka tur visas tās valstis, kuras saprot demokrātijas nozīmi, brīvības jēgu un vērtību, ka viņas samestu to naudu kopā un uztaisītu tādu globālu pētniecisko centru šeit." Andrim Kronbergam par plašāku redzējumu piekrīt arī Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība: "Diskusijas par to, kā ēku varētu izmantot, arī atstājot valsts īpašumā, tādā plašākā kontekstā nav bijušas, tikai "Valsts nekustamie īpašumi" ir jautājuši – jūs gribat nākt, negribat." Arhitekts Andris Kronbergs uzdod jautājumu par politiķu atbildību:
"Es domāju, ka mēs varētu jautāt saviem priekšstāvjiem, ko mēs esam ievēlējuši, kamdēļ tad tas tā notiek, jo mēs jau viņiem esam uzticējuši valsti veidot, un, ja viņi saka, ka tas ir svarīgi, tad tas arī ir jādara tādā veidā. Tie lēmumi, kas ir nepieciešami, tad ir jāpieņem. Bet tā ir tiešām politiska izšķiršanās."
Iespējams, ka pie diskusijām ap Brīvības ielas 61 nama likteni būs jāatgriežas tik un tā, kamēr Stūra māja vēl stāv savā vietā. Ja iepriekšējā izsolē pircēji bija, pašlaik "Valsts nekustamajiem īpašumiem" tādi nav zināmi. "Nav tieši tāda interese, bet mēs zinām, ka šajā gadījumā tirgū ir nomas dzīvokļu iztrūkums, un šis bizness ir ļoti aktuāls. Šai ēkai ir unikāla vieta, unikāla arhitektūra un labs izkārtojums, tāpēc šim biznesam šī ēka būtu ļoti laba," uzskata Anita Feldmane. Tikmēr Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība cer uz brīnumu tuvāko dienu laikā, lai gan gatavojas ļaunākajam, ka ekspozīcija apmeklētājiem pavisam drīz tiks slēgta: "Pirmkārt, mēs palielināsim darbalaikus, lai cilvēki varētu nākt pēc iespējas vairāk līdz 7. maijam. Acīmredzot, ir jāsāk komunicēt par šo jautājumu, ka, iespējams, pēc 7. maija mūsu ekspozīcija vairs nebūs pieejama. Otrkārt, mēs esam safilmējuši un veidojam digitālo ekspozīciju, es domāju, ka mēs to šī gada laikā arī pabeigsim. Protams, tas nav tas, kas autentiskā vide un gida stāstījums, bet tā ir vismaz iespēja stāstīt par šo ēku un par to, kas te ir noticis, par represijām pret cilvēkiem."
