Būdē un tās apkārtnē šī gada laikā ir iespēja apmeklēt vairāk nekā 1000 pasākumu. Gan koncertus, kādu no tiem pat kalnu alās, festivālus, tostarp gaismas festivālu, pasākumus, kas veltīti nozīmīgiem Norvēģijas literātiem, kā arī vēstures pagrieziena punktiem, mākslas biennāli, inovatīvus kino projektus, arktiskās kulinārijas iepazīšanu, kā arī notikumus, kuros varēs aplūkot sāmu tradīcijas.
Turklāt programma veidota tā, lai sasauktos ar dabu un gadalaikiem. Tā iedalīta piecās tematiskās daļās, kas veidotas pēc saules ritējuma. Būdē mērs Henriks Sanns-Dāgfinruds skaidroja: "Pirmā daļa ir par saules atgriešanos pēc astoņu nedēļu prombūtnes. Tā būs līdz pavasarim, apmēram marta beigām. Tad nākamā daļa ir no pavasara līdz Vasarsvētkiem. Nav tā, ka visu laiku bez apstājas ir intensīva programma, apmeklētājiem tiek dots laiks atelpai." Tāpat Būdē piedzīvos bagātīgu vasaras programmu, pievērsīsies rudens vētrām un ziemai ar ziemeļblāzmām. Tādējādi varēs iepazīt gan plaši pazīstamus Norvēģijas māksliniekus, gan mazāk zināmus pārstāvjus, kas bagātina kultūru.
"Tas ir ļoti svarīgi, jo bieži vien mākslinieki neiegūst atpazīstamību, lai gan tieši viņi un pasākumu veidotāji ir tie, kas bagātina kultūru," uzsvēra viens no mākslas galerijas "Nōua" vadītājiem Dāns Mariners. "Mēs ceram, ka tas kalpos kā atspēriens, ka tas nebūs tikai kā vienreizējs notikums. Mēs ceram, ka cilvēki sapratīs kultūras nozīmi un mazo institūciju nozīmi. Mēs gan neesam naivi un saprotam, ka šis ir 10 gadu projekts, lai mainītu cilvēku uztveri. Mēs turpinām iepriekš aizsākto rīcības stratēģiju, bet mēģinām tomēr šos notikumus veidot daudz iespaidīgākus. Bet, protams, nākamais gads būs grūts, jo būs jāsaprot, vai turpinām tikpat strauji attīstīties vai ne, bet mēs tāpat vēlamies apmeklētājiem piedāvāt to labāko."
Viena no svarīgākajām tēmām, kas caurstrāvo pasākumu programmu, ir jaunieši un viņu nākotne, tāpēc daļu no pasākumiem veido paši jaunieši. 13 līdz 19 gadus jaunu iedzīvotāju padome izsludināja konkursu, lai sagatavotu saviem vienaudžiem interesējošu pasākumu plānu ar apmēram 60 pasākumiem.
"Manuprāt, tā ir pārsteidzoši daudzveidīga programma," norādīja pilsētas mērs.
"Mēs sākumā domājām, ka viņi vienkārši izvēlēsies pozvaigznes, bet viņi izvēlējās rokdarbus, ar ēdienu saistītus projektus, projektus savvaļā, kas saistās ar prasmēm izdzīvot dabā, skautiem, teātra izrādes, konferences, visdažādākos pasākumus. Tā ir aizraujoša programma!"
Jauniešu ieinteresēšana un iesaistīšana bija vērojama arī atklāšanas vakarā, kurā trīs jaunie komponisti bija aicināti veidot kompozīcijas, kuras atskaņoja Arktikas filharmonijas simfoniskais orķestris kopā ar pašiem komponistiem un viņu vienaudžiem mūziķiem. Viens no komponistiem, kurš turklāt veidoja kultūras galvaspilsētas himnu, ir Aleksanders Orēns. Iedvesma viņa darbam ir Bēthovena "Oda priekam", iedzīvinot demokrātijas un brīvības ideālus.
"Pārsteidzoši. Šis pilnīgi noteikti ir līdz šim augstākais manas karjeras punkts. Es esmu pateicīgs projekta komandai par iespēju. Tas ir gods un privilēģija," sacīja komponists. "Tas savā ziņā ir ceļojums, lai atrastu savu balsi, tiecoties uz savā ziņā utopisku sapni. Par labāku pasauli, par potenciālu cilvēkiem sadzīvot savā starpā un mierā, kā arī darot labus darbus kopā, pieņemot to, ka mēs visi esam atšķirīgi, bet atrodot vienojošo un izmantojot to labiem mērķiem. Manuprāt, ir grūti rakstīt mūziku par šīm tēmām, bet es mēģināju. Cerams, ka klausītāji to novērtē."
