„Rīgas tēls latviešu filmās ir disertācijas cienīga tēma. Manuprāt, būtu grūti atrast režisoru vai operatoru, kurš kaut reizi nebūtu ļāvies vilinājumam parādīt Rīgu caur kameru tādu, kādu viņi to jūt šīs filmas sižetā,” saka kinokritiķe Daira Āboliņa. Par Rīgas saistību ar kino viņa varētu aizraujoši stāstīt stundām – Baltijas valstu lielākā pilsēta allaž vilinājusi filmu meistarus, un šā gada Rīgas svētkos šai savienībai būs ļauts izpausties pilnībā.
„Sen jau vajadzēja! Es uzskatu, ka šobrīd kino ir lielākais iedvesmas avots visām mākslām. Kino ir kļuvis par citātu vāceli. Un prieks, ka šogad mēs to novērtējam. Kino muzejs ir izveidojis karti, kurā varēs apstaigāt pilsētas vietas, kurās ir uzņemtas filmas. Un, kā zināms, Rīgā ir filmētas ne tikai latviešu filmas, bet arī krievu, japāņu, indiešu…” uzskaita Āboliņa.
Kino kļuvis par Rīgas 815.jubilejas svētku tēmu vēl kāda vēsturiska notikuma dēļ. Tieši pirms 120 gadiem Rīgā pirmo reizi izrādīja kino, un tas notika vien pusgadu pēc pirmā seansa Parīzē. Tam par godu Līvu laukumā šovakar atklās piemiņas plāksni un, tāpat kā 1896.gadā, izrādīs kinematogrāfa atklājēju brāļu Limjēru kustīgās bildes.
„Šis fakts bija kā atspēriens visam tālākajam. Kino attīstība, Rīga kā kino pilsēta… Mums ir Eizenšteins, mums ir daudzi pazīstami televīzijas seriāli, mākslas filmas, mums ir kinoteātri, arī vēsturiskais „Splendid Palace”. Un tā šī tematika attīstījās,” stāsta Rīgas domes Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite.
Lūkojot, kā kino ievīts daudzajos desmitos Rīgas svētku pasākumu, tā vien šķiet, ka iesaistīti teju visi iespējamie dziedošie, spēlējošie, kino filmējošie un pētošie spēki. Filmu darbnīcas, koncerti par kino tematiku un pat vairāku filmu uzņemšana – Daugavmalā, Alberta ielā un pie kultūras centra „Imanta”.
Svētku rīkošanā arvien aktīvāk iesaistās arī Rīgas apkaimes. Piemēram, pirmo reizi kino svētki ar nosaukumu „Elpojiet dziļi!” un plašu programmu notiks Grīziņkalnā.
„Šis gads ir arī Imanta Kalniņa jubilejas gads, tāpēc vakarā būs „Menueta” koncerts, pa dienu – dažādu filmu demonstrējumi. Piektdienas vakarā noteikti aicinām uz Vērmanes dārzu, kur orķestris „Rīga” kopā ar grupu „Jumprava” spēlēs kino melodijas no filmas „Rīgas sargi”. Arī Ziemeļblāzmā būs kino parks un kino dārzs,” klāsta Baiba Šmite.
Kino stīga Rīgas svētkos nebūtu pilnīga bez vēl viena šā gada jubilāra – režisora Jāņa Streiča – godināšanas. Rīgas Kino muzejā varēs skatīties Streiča filmu fragmentus, kuros īpaša loma ir pilsētai, svētdien Daugavmalā notiks Streiča tikšanās ar savām liktenīgajām kino aktrisēm, bet kino „Splendid Palace” piektdien un sestdien demonstrēs Streiča filmu „Nepabeigtās vakariņas” ar retu iespēju to noskatīties latviešu valodā.
Svētku kulminācija sestdienas vakarā 11.novembra krastmalā būs koncerts „Kino gars”, kuru tandēmā ar diriģentu Romānu Vanagu veidojis režisors Uģis Brikmanis.
„Krastmalā, kur tinas visgarākā kino lenta Latvijas vēsturē – Daugava –, jo tā nu savos atspulgos ir „uzfilmējusi” pilnīgi visu, (..) mēģināsim uzburt tādu poētisku sajūtu par mūžam dejojošo kino garu, kas ir arī tāds slavinājums cilvēka radošajam garam,” atklāj režisors.
Kino veltīti pasākumi šajās dienās notiks arī Vērmaņdārzā, Centrāltirgū, Spīķeros, Arkādijas parkā un citviet pilsētā. Pašvaldība lēš, ka Rīgas svētku pasākumi izmaksās apmēram pusmiljonu eiro.
