Gatavojoties Latvijā sagaidīt Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkus, šoreiz stāsts būs par Norvēģiju - valsti, kurā pēc statistikas no četriem miljoniem pilsoņu 125 000 dzied koros. Šis skaitlis nav mazs, un arī dziedošie latvieši, dodoties uz starptautiskiem konkursiem un festivāliem, manījuši, cik bieži ir krustojušies viņu ceļi un ka norvēģi nereti minuši viņiem uz papēžiem.
Līdzīgi kā Latvijā, arī Norvēģijā pastāv profesionālais un tā saucamais pusprofesionālais koru līmenis ar daļēju valsts atbalstu, taču lielākā daļa, protams, ir amatierkori, kuriem dziedāšana ir vaļasprieks.
Kaut arī Norvēģijā, gluži tāpat kā citās Ziemeļvalstīs, neeksistē tāda vienota organizācija kā, piemēram, Latvijā Nacionālais kultūras centrs, kas uzrauga un uzskaita amatierkolektīvu darbību, rīko kvalifikācijas, pārbaudes skates un kopīgus pasākumus, tomēr Norvēģijā aktīvi darbojas vairākas koru asociācijas, kuras arī ir tās, kas gādā par informācijas apmaiņu.
Lielākajā asociācijā darbojas apmēram 100 koru. Ilgus gadus asociācijas vadītājs bija arī Latvijā labi zināmais diriģents, bieži žūrijās nodarbinātais Kore Hankens, kurš, starp citu, līdz ar Imantu Kokaru stāvējis pie Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku idejas šūpuļa pirms 20 gadiem, jo uzskatīja, ka caur dziesmu vislabāk var mācīties par otra kultūru, ģeogrāfiju un vēsturi, priecāties vienam par otra mūzikas toņiem un valodas skaņām. Korem Hankenam izdevās veiksmīgi realizēt svētku norisi Norvēģijas pilsētā Šjēnā, ko vēl tagad daudzi latvieši atceras ar labām atmiņām.
Diriģents šobrīd savos 72 gados ir devies pensijā un ar organizatoriskām lietām nenodarbojas, bet uz Latviju viņš atbrauks. Pat vēl vairāk - svētku noslēguma koncertā viņš diriģēs kopkori, kura vidū būs arī desmit kori no Norvēģijas, kā arī palīdzēs pēc iespējas tuvāk oriģinālam izskanēt "Līgavas dziesmai no Ēras" Henninga Sommera aranžējumā, kas klausāma arī ieraksta beigās.
