IZRUNAS PARAUGI
Tiesa gan, daudz vieglāk mums sākumā negāja arī ar norvēģu "Brureslått frå Øre" un pat ar igauņu "Laul põhjamaast" vai lietuviešu "Kur giria žaliuoja". Ar "mums" es domāju dziedātājus no apmēram 250 Latvijas koriem, kas visu šo gadu laiku pa laikam satikāmies, lai mēģinātu ielauzīties VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku repertuārā. To veido 16 dziesmas astoņās valodās.
28.jūnija vakarā Mežaparkā mums pievienosies vairāk nekā tūkstotis citvalstu koristu, un mēs dziedāsim dāniski, zviedriski, norvēģiski, somiski, lietuviski, igauniski, islandiski un latviski - visās vairāk nekā sešu tūkstošu dziesmu svētku dalībnieku dzimtajās valodās.
Starp citu, man tik sarežģīta šķitusī islandiešu dziesma aptuvenā tulkojumā nozīmē "Dievs, dod, lai manā dzimtajā valodā tava vēsts skan". Tieši par valodu un kultūru man daudz nācies aizdomāties Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku kontekstā.
Šī Imanta Kokara šķietami neprātīgā ideja - pulcēt vienkopus dziedātājus no vesela Eiropas reģiona un skolot viņus baltiešu dziesmu un deju svētku tradīcijai raksturīgajā "a cappella kopdziedāšanā" - ir izrādījusies dzīvotspējīga un eksistē jau 20 gadu. Par spīti sarežģītajam organizatoru darbam. Par spīti piemērotu norises vietu trūkumam dažās valstīs (Dānija tādēļ savulaik atteicās rīkot Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkus pie sevis). Un galu galā - par spīti tik atšķirīgajām koru kultūrām un valodām? Sūkstoties par grūto islandiešu valodas izrunu, nevilšus nākas domāt - kā viņi tiek galā, piemēram, ar "Melna gaiļa asinīm rijas krāsni aizkrustīju, riņķī kūla mani ļaudis, es tai kūlī vidū biju" (Inese Zandere, Valts Pūce "Ik rudeni valodiņa").
Raibajā valodu jūklī mēs viens otram liekamies tik sveši! Tieši tādēļ arī es šodien gribu pateikt savu paldies Imantam Kokaram un viņa domubiedriem, kuriem pateicoties šodien varu caur mūziku iepazīt sava reģiona dažādās valodas un dziedāšanas tradīcijas tepat, Mežaparka Lielajā estrādē.
Kā izrunā "Tämä maailma pimiä"? Pagriežos pret blakus stāvošo somu dziedātāju, un pāris sekundēs viss skaidrs. Kā izrunā "Sav' meitiņu malējiņu"? Tiekam skaidrībā arī ar viņas jautājumu.
Tomēr man ir jādomā arī par to, cik (un kāpēc?) maz zinām pat par saviem tuvākajiem kaimiņiem. Vai tiešām lietuviešiem un igauņiem arī ir tikpat vērienīgi dziesmu svētki kā Latvijā? Kas ir viņu "Gaismas pilis" un "Pūt, vējiņi"?
Tādēļ šeit lielu paldies gribu teikt Latvijas Radio 3 "Klasika" kolēģei un erudītai kormūzikas apskatniecei Intai Pīrāgai, kura Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkiem seko jau kopš pirmsākumiem 1995.gadā. Sagaidot svētku atgriešanos Latvijā pēc 20 gadiem, Latvijas Radio klausītāji ik rītu varēja iepazīties ar Intas Pīrāgas sagatavotajām dalībvalstu vizītkartēm un populārākajām kordziesmām. Arī svētku pasākumos satiktie citu valstu koristi teic, ka visvairāk gaida tieši iespēju dzirdēt citu valstu korus. Ne visiem ir bijusi tik ekskluzīva iespēja kā dzirdēt Pasaules koru olimpiādes raibo piedāvājumu, kas latviešus lutināja pērnvasar.
Ir vēl kāda lieta, ko kā brīnumu gaida daudzi zviedru, dāņu, norvēģu un islandiešu koristi - dziedāt tūkstošbalsīgā kopkorī. Baltiešiem pašsaprotamā dziesmu svētku kustība citviet ir pilnīgs jaunums (protams, ja neskaitām futbola fanu dziedāšanu stadionos). Pat, ja jūsu acīm ierastais kopkoris šovakar Mežaparkā liksies mazāks nekā pēc divām nedēļām gaidāmajos Skolēnu dziesmu svētkos, atcerieties, ka tas būs milzīgs piedzīvojums vairumam citvalstu dziedātāju. Tāpat arī diriģentiem, no kuriem daži līdz šim diriģējuši labākajā gadījumā simtreiz mazāku kori.
Šovakar es īpaši turēšu īkšķus par islandiešu diriģentu Gudleigiru Viktorsonu, kura valsti svētkos pārstāv vien divi kori. Bet viņam būs jāpanāk, lai "Gefðu, að móðurmálið mit" un "Friðrik sjöundi" izklausītos pēc tieši tik skaistām islandiešu dziesmām, kādas tās ir. Bet es stāvēšu 16.rindā un klusām brīnīšos, kā Imanta Kokara pārdrošā ideja par Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkiem ir izdzīvojusi un līdz ar atgriešanos dzimtenē sazēlusi ar jaunu spēku.
